Par neskarto dabu Daugavas senlejā liecina fakts, ka te uz dzīvi apmeties kāds reti sastopams dzīvnieks – lielais susuris. Latvija ir viņa izplatības areāla ziemeļu robeža.
Par neskarto dabu Daugavas senlejā liecina fakts, ka te uz dzīvi apmeties kāds reti sastopams dzīvnieks –– lielais susuris. Latvija ir viņa izplatības areāla ziemeļu robeža. Lielais susuris ir drukns 15 līdz 20 centimetru garš grauzējs, kurš pārtiek lielākoties no ozolzīlēm, lazdu riekstiem, kastaņiem, dažādām sēklām. Viņi iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā, arī Eiropas Kopienas apdraudēto sugu sarakstā.
Zināms, ka susuris pagājušā gadsimta sākumā bija sastopams visā Latvijā uz ziemeļiem līdz Burtnieku ezeram. Pēc 1970. gada atrastas susura dzīvesvietas Gaujas senlejā, Daugavas senlejā pie Skrīveriem un Aizkraukles, arī pie Kuldīgas. Arī 19. gadsimtā lielos susurus Latvijā uzskatīja par ļoti reti sastopamu sugu.
Lielie susuri mīt galvenokārt vecās lapukoku audzēs, retāk jauktajā mežā, kur daudz dobumainu koku. Susuri iecienījuši arī vecus dārzus un parkus. Dzīvnieciņi aktīvi ir vasarā, taču tieši tagad viņi mostas no ziemas guļas. Susuris ir krēslas un nakts dzīvnieks, kurš koku dobumos, retāk alās, ierīko lodveida midzeņus no sausās zāles, lapām un sūnām. Dzīves ilgums — pieci gadi.
Dzīvokļi grauzējiem
Kopš 1979. gada pie Skrīveriem izveidots lielā susura mikroliegums, kurš ir vienīgais mikroliegums Latvijā lielo susuru dzīvesvietas saglabāšanai. Šajā teritorijā lielo susuri ornitologa Oskara Keiša vadībā jau vairākus gadus pēta divi Skrīveru vidusskolas audzēkņi –– Māris Žagars un Kristaps Rozenfelds.
–– Pētīt šo dzīvnieku mums ieteica skolas direktors Aldis Rakstiņš, –– stāsta Māris Žagars. –– Pētījums ilgst jau vairāk nekā četrus gadus. Lielais susuris ir aktīvs krēslas stundās un naktī, tāpēc viņu grūti novērot. Ašķeres gravā esam izvietojuši 65 koka būrīšus, kuros šie dzīvnieki labprāt ielūkojas. Pēc būru apmeklējuma var spriest par šo dzīvnieku uzvedību, paradumiem. Būrīšus iecienījuši arī Daugavas senlejā dzīvojošie putni. Vairākos būros konstatēts, ka vismaz kādu laiku tos kā patvērumu izmantojis apodziņš, kurš arī ir īpaši aizsargājams un reti sastopams putns. Manīti arī citi mazie grauzēji.
Pozē fotogrāfam
Mums izdevies lielo susuri ieraudzīt, nofotografēt un nofilmēt. Tā bija balva par paveikto darbu. Uzmanīgi mūs vērodams un slēpdamies, viņš veikli tekalēja ap būrīti, un brīžiem pat šķita, kas susuris labprāt pozē gluži kā populāra filmu zvaigzne.
Brīdina norāde
Ar “Daugavas fonda” atbalstu izgatavotas īpašas brīdinājuma zīmes, kuras norāda lieguma teritorijas sākumu.
Diemžēl vietējie iedzīvotāji mikroliegumā ne vienmēr ievēro noteikumus. Mežā daudzviet izbērti atkritumi, vairāki izliktie būrīši salauzti, saskaldīti malkai.
Labi kaimiņi
Vistuvāk susuru apdzīvotajai teritorijai ir Skrīveru pagasta “Lejasžagaru” mājas.
— Esam labi kaimiņi, — saka “Lejasžagaru” saimniece Ausma Gribute. — Neparastie dzīvnieciņi ir tramīgi, iespējams, tāpēc pagalmā nenāk, taču reiz vienu redzējām paslēpušos ievu krūmā pašā šosejas malā. Susuris izskatījās ļoti nobijies un bija izpūris. Pirms dažiem gadiem te uz dzīvi bija apmetušās akmenscaunas. Šie plēsēji ne reizi vien apciemoja mūsu vistu kūti, reiz siena šķūnī atradām arī pelēcīga kažociņa paliekas. Tas noteikti bija susuris, kuru izmanīgā cauna bija nomedījusi. Par laimi, nu jau ilgāku laiku caunas mūsu māju tuvumā nav manītas.
