Pēc ilgām diskusijām apstiprināts Pļaviņu pilsētas pašvaldības šīgada budžets.
Pēc ilgām diskusijām apstiprināts Pļaviņu pilsētas pašvaldības šīgada budžets. Kopējie ieņēmumi plānoti 1 176 605 latu apjomā, izdevumi — 1 219 934 lati. Pamatbudžeta līdzekļu atlikums gada beigās bija 77 900 latu.
Sandra Pumpure
Šīgada speciālā budžeta ieņēmumi paredzēti 33 599 lati, izdevumi — 37 410, bet atlikums gada beigās bija 9114 latu.
Skaitļi rāda, ka visās pozīcijās paredzēti lielāki tēriņi, jo valstī palielinājusies minimālā darba alga, pieaugušas arī dažādu pakalpojumu izmaksas.
Pirks automašīnu
Kā allaž, visvairāk naudas paredzēts izglītībai – 656 223 lati. Otrajā pozīcijā ar 171287 latiem ir dome un centralizētā grāmatvedība. Pļaviņu pilsētas dome šogad plāno operatīvajā līzingā pirkt automašīnu, jo esošās ir nolietojušās un bez laba transportlīdzekļa pašvaldība iztikt nevar. Auto iegādei sākotnējo 9000 latu vietā deputāti gan atvēlēja tikai nepilnus 5000 latu.
Sociālajai jomai šogad paredzēti 158 556 lati, komunālās saimniecības uzturēšanai 78578, bet kultūras, brīvā laika un sporta aktivitātēm — 106 525 lati. Savukārt neparedzētiem izdevumiem atvēlēts 14 090 latu, bet procentu nomaksai par pašvaldības ņemtajiem kredītiem – 20 982 lati. Pagājušā gada beigās pašvaldības kredītsaistības bija 398 000 latu.
Saņems vairāk
Palielinātas arī pilsētas domes un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku algas. Turpmāk domes priekšsēdētājam alga mēnesī būs 505 lati (iepriekš 450), izpilddirektoram — 405 (360), viņa vietniekam — 250 (220), sekretārei — 270 (220), sociālā dienesta vadītājai — 275 (245), galvenajai grāmatvedei — 325 (290), bāriņtiesas priekšsēdētājai — 275 (246).
Domē būs arī divas jaunas štata vienības — konsultants nekustamo īpašumu apsaimniekošanā (pusslodze) un vēl viens sociālais darbinieks.
Joprojām strīdas
Apstiprinot budžetu, Pļaviņu pašvaldībā neiztika arī bez domstarpībām. Janvāra domes sēdē budžetu nepieņēma, jo tajā nebija deputātu kvoruma. Gan toreiz, gan februāra domes sēdē daļa deputātu pauda savu neapmierinātību ar pašvaldības budžeta sastādīšanas un izvērtēšanas kārtību.
Deputāts Ainārs Zariņš bija sašutis, kāpēc budžeta pieteikumus pirms galīgā varianta izskatīšanas domes Finanšu komitejā detalizēti neizvērtē pārējās domes komitejās. Tām arī netika iesniegti iestāžu plānotie tēriņi.
— Turklāt pirms budžeta apstiprināšanas deputāti varēja uzzināt tikai vispārīgus skaitļus, bet nevis katras pozīcijas detalizētu izklāstu. Pēc ilgiem pūliņiem tādu tomēr sagādāju. To, ka dome grasās pirkt jaunu automašīnu, arī uzzināju nejauši. Es pret to neiebilstu, bet kā var balsot, ja nezina par ko? — neapmierināts bija Ainārs Zariņš.
Nezina pienākumus
Savukārt pārmetumi deputātiem bija domes izpilddirektoram Jānim Kapleram, kuram jāorganizē pašvaldības budžeta sastādīšana.
— Komiteju vadītājiem pašiem ir jāpieprasa iestāžu plānotie izdevumi. Savu darbu komitejas neizdarīja līdz galam — savus plānotos līdzekļus norādīja, bet tām pakļauto iestāžu izdevumus tā arī nepieprasīja, lai gan tas ir viņu pienākums. Turklāt, pieprasot naudu, jāizvērtē arī reālā situācija, jo ne no kā naudas vairāk nekļūst. Likumā par pašvaldībām un jaunajā Pļaviņu pilsētas domes nolikumā skaidri ir noteikti katra pienākumi, — domes sēdē skaidroja Jānis Kaplers.
Nedomā par attīstību
Neierodoties uz kārtējo domes sēdi, deputāts Aivars Galviņš protestēja pret šīgada budžeta sastādīšanas un izskatīšanas kārtību.
— Man nav iebildumu pret skaitļiem, bet neapmierina tas, ka, sastādot budžetu, viss nav kārtīgi izvērtēts. Arī tas, cik lietderīgi iztērēti iepriekšējā gada budžeta līdzekļi. Pilsētai nav arī nākotnes attīstības plāna, — teica Aivars Galviņš.
Acīmredzot Pļaviņu pilsētas domes deputāti, nepilnu gadu strādājot kopā, nav vēl īsti apzinājušies savus pienākumus.
