Suņu obligātā apzīmēšana ar mikroshēmu jeb čipēšana tiek pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama no nākamā gada 1. janvāra, turklāt šo procedūru būs tiesīgi veikt ne tikai veterinārārsti, bet arī īpaši apmācīti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori un dzīvnieku patversmju algoti darbinieki, līdz ar to čipēšanas izmaksas varētu samazināties uz pusi.
To paredz Ministru kabineta komitejā akceptētie grozījumi Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtībā un Veterinārmedicīnas likumā.
Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016. gada 1. jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču problēma aktualizējās martā, kad Zemkopības ministrija (ZM) konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ viņi veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Kā teikts jaunākajā ZM skaidrojumā, 35 eiro cena veidojas no divām pozīcijām — suņa čipēšanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, reģistrācija datubāzē — vidēji 14 eiro. Savukārt, pēc biedrības “Dzīvnieku policija” datiem, pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, ārpus Rīgas — no 40 līdz pat 92 eiro.
Tāpat skaidrojumā akcentēts — suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.
Noteikumi arī paredz, ka tad, ja suns netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods — fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, juridiskajām personām — no 15 līdz 350 eiro.
Latvijas Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret šiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017. gada 1. janvāra spētu nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.
Suņu īpašnieku skaits patlaban, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē, nav zināms. Pēc 2014. gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.
