Jaunjelgavas novada domes sēdē jūnijā deputāti nolēma piešķirt no pašvaldības budžeta līdzekļiem 7372,62 eiro avārijas situācijas novēršanai dzīvojamajā ēkā Rīgas ielā 20, Jaunjelgavā.
Nauda paredzēta ēkas ārējās fasādes sienas atjaunošanai, pamatu izbūvei un logu maiņai. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks domes sēdē deputātus informēja, ka dzīvojamajā mājā Rīgas ielā 20 ir četri dzīvokļi, no kuriem Jaunjelgavas novada domei pieder viens un kopīpašuma 351/1128 domājamā daļa no dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas un zemesgabala. Dzīvojamā māja būvēta 1925. gadā, šajā laikā vairākkārt cietusi plūdos, bet kapitālais remonts veikts tikai 1965. gadā.
Līdz 1990. gadam māja bija ekspluatācijā kā Aizkraukles rajona Dzīvokļu saimniecības pārvaldes īpašums, pēc tam ar aktu nodota Jaunjelgavas pašvaldībai.
1990. gadā dzīvojamās mājas nolietojums vērtēts 50%, un, lai saglabātu dzīvojamo māju turpmākai lietošanai, nepieciešams daļēji veikt ēkas ārējās fasādes daļēju sienas atjaunošanu, pamatu izbūvi un logu maiņu. Taču, pēc iedzīvotāju teiktā, toreiz nekas no tā netika izdarīts. Dzīvojamā māja Rīgas ielā 20 ir arī valsts pilsētbūvniecības pieminekļa “Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa.
Par naudas piešķiršanu nobalsoja deviņi deputāti: Guntis Libeks, Jānis Jubass, Juris Pirktiņš, Larisa Dinvalde, Andris Golovackis, Guntis Jankovskis, Voldemārs Kurtišs, Gunārs Ločmelis, Mārtiņš Krūmiņš, pret — neviens, savukārt balsojumā atturējās Vineta Geršebeka, Aigars Stuglis, Evija Vectirāne un Liāna Gasiņa.
“Staburags” iegriezās Rīgas ielas 20. nama pagalmā. Ēkas fasādi no ielas puses jūlija vidū jau sāka atjaunot. Pagalmā sastapām mājas iedzīvotāju Antoņinu Andrikaiti ar mazmeitu, kuras stāsta, ka no šīs mājas četriem dzīvokļiem šobrīd apdzīvoti ir trīs. Antoņinas kundze norāda, ka māja ir kritiskā stāvoklī, ziemā esot ļoti auksti, dzīvokli nespēj piekurināt, jumts tek, caur logiem “svilpo” vējš. Jautāta, vai iepriekš vērsušies pēc palīdzības pašvaldībā, jaunjelgaviete atbild noraidoši, jo īre par dzīvokli ir vien divi eiro mēnesī, tāpēc jāsamierinās ar tādiem apstākļiem, kādi ir.
Sarunai piebiedrojas Antoņinas dēls Sergejs, kuram šajā mājā ir atsevišķs dzīvoklis. Viņš te dzīvo tikai vasarā, jo pārējā laikā dodas strādāt un dzīvot uz Krieviju, ir nokārtojis Krievijas pilsonību. “Paliekot te, nav nekādu perspektīvu atrast labi atalgotu darbu, izveidot ģimeni. Kura sieviete gribēs nākt dzīvot uz dzīvokli pussabrukušā mājā ar cauru jumtu, turklāt ūdens jānes spainī no akas. Te es sievu nekad nedabūšu,” jokojot teic Sergejs.
Trešajā dzīvoklī mīt sirmgalve, kuru sastapām pie akas. Vaicājām mājas iemītniekiem, kāpēc nemeklē citu mājvietu, vai jau agrāk nav informējuši par avārijas situāciju, kādā ir māja, visi noteic, ka neesot lielas izvēles, kur dzīvot, par komunālajiem pakalpojumiem un īri nevarot atļauties maksāt tik, cik jāmaksā daudzdzīvokļu namā ar labierīcībām, tāpēc par tik zemu īres maksu samierinājušies ar visiem trūkumiem.
Māja patiešām ir avārijas situācijā — stāvot uz sliekšņa pie ārdurvīm un ielūkojoties gaitenī, var redzēt, kā cauri jumtam “spīd” debesis. Protams, par pāris eiro īres maksu cilvēki ir samierinājušies ar diezgan drausmīgiem apstākļiem, taču pēc tā, ko redzējām pagalmā, jāsecina, ka arī paši nav daudz darījuši, lai vismaz mājas pagalms izskatītos mīlīgs, lai vasarā varētu vairāk laika pavadīt ārā. ◆
