“Ja gribat, lai viņš saspicē austiņas, paņaudiet,” pirms fotografēšanās saka saimniece Žanete Vingre. Tā nu pirmo reizi mūžā fotografējot “ņaudu”. Lai modelis spicētu ausis un pavērstu savu smaidīgo spurniņu fotoobjektīva virzienā. Pēc fotosesijas viņš iedod buču.
Meklēja draugu,
nevis sargu
Baltais un pūkainais samojedu šķirnes suns Taivo dzīvo privātmājā Rīteros. Iebraucot pagalmā, viņš metas pie mašīnas un apsveic, lai gan neesam pazīstami. Piegrūž mēli manai rokai un draudzīgi aicina tālāk. Ienākot istabā, Taivo uzūjina.
Vingru ģimenē dzīvniekus mīl. Vislabāk par saviem saimniekiem pastāstītu mazās zivtiņas lielajā akvārijā vai divi kaķi un suns. Taču viņi visi ir “nerunīgi”. Apmierinātību ar dzīvi var redzēt baltā suņa sejā.
Žanete stāsta, ka suni iegādāties ģimenē kopā ar vecākiem izsprieduši, izvērtējot šķirnes īpašības. “Pirms tam mums bija čau — čau šķirnes suns, viņš negaidīti pārcēlās labākos medību laukos,” stāsta Žanete. “Izraugoties jaunu četrkājaino, galvenais bija atrast nevis mājas sargu, bet draugu. Kritēriji, kas noteica izvēli, bija garāks mūža ilgums, mazāki saslimšanas riski. Tā mēs nonācām līdz šai šķirnei. Atšķirībā no čau — čau, kurš par savu saimnieku atzīst tikai vienu ģimenes locekli, samojedi visus mīl vienādi. Varbūt vairāk klausa tētim, bet vienu konkrētu saimnieku neizvēlas. Mazotnē Taivo mācīja treneris, un pamatlietas viņš ir apguvis.”
Sagaida ūjinot
Karstajās dienās biezā kažoka īpašnieks patveras pagrabā vai arī guļ vannasistabā uz vēsajām flīzēm. Arī pastaigās šajā laikā dodas vakarpusē, kad svelme mazinājusies. Lai arī suns var dzīvot pagalmā, pastaigas ir nepieciešamas, viņam dienā ieteicams noskriet vismaz desmit kilometru. Tad jākāpj uz velosipēda vai arī jādodas pastaigā kājām. Ja saimnieki aizņemti, Taivo atrod nodarbes pats. Piemēram, pamet bumbiņu gaisā un skrien tai pakaļ.
Kopumā rātns, lai gan ierasti ilgtermiņa nedarbi ir bedru rakšana. Tad jāstaigā pakaļ ar kūdras spaini. Pieķerts notikuma vietā un saņēmis aizrādījumu, Taivo rakt pārtrauc, bet no rīta pagalmā saimniekus sagaida naktī paveiktais, un tad jāiet vien pēc kūdras. Graušanas netikums, kas ļoti bieži sagādā galvassāpes mazu un lielu suņu saimniekiem, Taivo nepiemīt. Amizants skats esot, kad suns apguļas zem kāpnēm uz otro stāvu, iekožas to pakāpienā un guļ. Gultā viņam atļauts iekāpt tikai ar priekšķepām, pakaļkājām jāpaliek uz grīdas.
“Kad pie mums atnāk vecmamma, Taivo viņai ūjina pat divas trīs minūtes,” stāsta Žanete. “Ja kāds no mājiniekiem atgriežas pēc ilgākas prombūtnes, arī viņu Taivo sagaida ūjinot, tā ir prieka izpausme.”
Modina ar “buču”
uz auss
Kamēr rītos saimnieki vēl guļ, bet Taivo jūt, ka pienācis laiks celties un brokastot, viņš dodas guļamistabā, sameklē gulētāja ausi, to sabučo un iet prom. Lai protas celties un gādāt par dienas svarīgāko maltīti! Brokastis Taivo ir tīkamākās ēdienreizes, jo tad pasniedz rīsus ar vistu, bet pamatēdiens ikdienā ir profesionālā sausā barība. Kad suns vēlas pārmest saimniekiem, ka viņam nedod neko vairāk kā tikai rīsus, un aizrādīt neiejūtību, viņš sameklē maisiņu, kurā glabājas sakaltusī maize, demonstratīvi izvelk kādu gabaliņu un grauž. “Nekas, ka bļodas pilnas, Taivo parāda, ka viņam nedod ēst,” smejas Žanete.
Labprāt laivo
un makšķerē
Gari pārbraucieni ar auto sunim nepatīk, toties laivot gan, arī makšķerēt. “Kad tētis makšķerē ar gruntenēm, Taivo viņam palīdz izvilkt lomu. Ieraugot zivi tuvojamies krastam, iegrūž degunu ūdenī un cenšas satvert lomu,” teic Žanete.Azartisks makšķernieks. Ūdens viņam patīk, iebrien līdz vēderam, tā, lai var padzerties nepieliecoties. Eleganti.
Var šķist, ka biezais un pūkainais kažoks sagādā saimniekiem daudz raižu, to kopjot, tomēr tā nav. Tas viegli kopjams, jo ir pašattīrošs. Suni mazgā tikai reizi vai divas gadā, jāķemmē daudz biežāk — reizi vai divas nedēļā, bet īpaši, kad vasarā maina spalvu. Interesanti, ka samojedu kažokam nav īpatnējās suņu apmatojumam raksturīgās smaržas.
Gultu dala ar runci
Taivo labākais draugs ir gadu vecs sportisks rudas krāsas kaķis Gariks. Nopietnais vecākais ģimenes kaķis ir atturīgāks, lai gan arī draudzīgs. Varbūt viņa cienījamais vecums — astoņi gadi — attur no spēlēšanās, bet ar Gariku Taivo izplosās pēc sirds patikas. Rotaļājoties Gariks kož sunim vaigos, ķepās. Kā jau labākajiem draugiem, viņiem ir kopīgas lietas, piemēram, abiem ļoti negaršo kartupeļi, un abi cenšas sadalīt vienu guļvietu. Taivo guļ uz pufa, bet šo gultu iekāro arī Gariks, un dažreiz viņam to izdodas iekarot, ja ne, tad ielien gulēt blakus Taivo. Ir arī atšķirīgais, piemēram, akvārijs. Pēc Taivo domām, tā varētu arī nebūt, bet Garikam gan tas ir svarīgs. Viņš mēdz ieinteresēti un ilgpilnu skatienu vērot zivis, uzsitot ar ķepu akvārija sienai.
Cilvēki, ieraugot Taivo, atplaukst smaidā, un pozitīvas emocijas virmo, kur vien baltais brīnums parādās. Kaimiņu bērni viņu iesaukuši par Sniedziņu, bērnu aicināts, Taivo labprāt pie viņiem dodas, mazie cilvēciņi viņam īpaši patīk. Un kā var nepatikt vienmēr optimistiski noskaņots, mīlīgs un smaidīgs suns? ◆
