“Janvāra vidū uz vasarnīcu “Lielziedos” vedu malku un pie kādām mājām ieraudzīju ķēdē piesietu izkāmējušu suni — vieni kauli un āda! Suņa bļodā bija kartupeļu mizas,” stāsta aiz-
krauklietis Aivars.
“Ķēde bija ar sniegu un sasalusi vienā gabalā tā, ka neļāva sunim brīvi kustēties, vilka kaklu pie zemes. Suņa būdā pasen bija likti salmi, tajos ieputināts sniegs. Būdā ieklāju segu, tai priekšā pieliku maisu. Suns bija ļoti rijīgs, ēda pat sausu maizi,” turpina Aivars.
Vēlāk Aivara kungs labradoram līdzīgo suni aizveda uz savām mājām, ienesa kurtuves telpā un noguldīja uz kažoka.
“Kad suni vilku ārā no būdas, viņš nekā nereaģēja, arī pa ceļam neizdvesa ne skaņas. Ja dzīvnieks ir novārdzināts, viņš kļūst vienaldzīgs un apātisks. Domāju, ka suns nebija kārtīgi ēdis vismaz kādu mēnesi, nedēļas laikā tā nevar novājēt. Ja būdā pa caurumiem velk vējš un tiek iekšā sniegs, tā ir dzīvnieka mocīšana. Pusbadā un mīnus divdesmit grādu salā viņš būtu aizmidzis uz visiem laikiem.”
Izsauktais veterinārārsts sacīja, ka suni kā dzīvu uzskates līdzekli vajadzētu aizvest uz Jelgavu un rādīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem — nākamajiem veterinārārstiem: “Tā izskatās badināts suns!”. Varēja saskaitīt visas ribas. Ārsts dzīvniekam injicēja vitamīnus un teica, ka ar kartupeļu mizām gan suņus nevar barot.
Aivars sunim deva vārītus makaronus ar maizi, vārīja kaulus, un tagad dzīvnieks ir atkopies, rej un par notiekošo izrāda interesi, ir dzīvespriecīgs, apvēlies. Saņēmis arī vakcīnu pret trakumsērgu.
“Sākumā gribēju saukt par Pareksu — kā banku, kurai draudēja bankrots. Bet tad atnāca suņa saimnieks, jauns vīrietis, un sacīja, ka suni sauc Džeris. Teicu, ka suni viņam neatdošu, ka pašu tā vajadzētu sasalušā ķēdē piesiet. Viņš taisnojās, ka ir bez darba un pašam neesot ko ēst. Vīrietim ir arī otrs mazs sunītis, kurš skraida apkārt. Uzskatu — ja nebija ko dot ēst lielajam sunim, būtu vismaz palaidis vaļā, lai skrien, gan jau kādās citās mājās viņu pabarotu.”
Tagad Aivars sunim meklē gādīgu saimieku, jo pašam jau ir suns un arī kaķis. “Pirms atdošu suni, pārbaudīšu viņa nākamos dzīves apstākļus,” teic Aivara kungs.
