Atkal tuvojas augusta pēdējā svētdiena, kad visiem ceļiem vajadzētu vest uz Sunākstes Balto baznīcu, uz Stenderu dzimtas kapu kalniņu. Šogad 29. augustā ir Vecā Stendera 290. un jaunā Stendera 260. dzimšanas diena.
Atkal tuvojas augusta pēdējā svētdiena, kad visiem ceļiem vajadzētu vest uz Sunākstes Balto baznīcu, uz Stenderu dzimtas kapu kalniņu. Šogad 29. augustā ir Vecā Stendera 290. un jaunā Stendera 260. dzimšanas diena.
Augsti izglītotais un ārzemēs panākumus zinātnē guvušais Gothards Fridrihs Stenders (1714.—1796.) jau pāri pusmūžam atgriezās Sunākstē, lai strādātu Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītāja amatā.
Ne tikai kristīja
Vecais Stenders nebija parasts mācītājs, kurš tikai kristīja jaundzimušos, iesvētīja un laulāja jauniešus un kapos apstāvēja mirušos, bet kā laikmeta apgaismības darbinieks uzskatīja, ka visi cilvēka dzīves trūkumi, viss ļaunums rodas no gara tumsības. Viņš, cik spēja, centās izglītot latviešu dzimtcilvēkus, ticēdams apspiesto ļaužu garīgajām spējām.
Vecais Stenders ir viens no latviešu skolu pamatlicējiem. Sēlpils un Sunākstes draudzē nodibināja sešas skolas, rūpējās arī par mācību grāmatu izdošanu. Lai padarītu grāmatas vienkāršajiem cilvēkiem saprotamākas, viņš izstrādāja jaunus lasītmācīšanas paņēmienus un ietvēra tos divās viņa sastādītās ābecēs: “Jauna ABC un lasīšanas mācība” (1782.) un “Bildu ābice” (1787.). Viņš arī pats ilustrēja un aktīvi līdzdarbojās savu grāmatu mākslinieciskajā veidošanā.
Ar gudrību pret dzimtbūšanu
Lai gan Vecais Stenders atklāti nevērsās pret tā laika lielāko ļaunumu — dzimtbūšanu, ievērību pelna viņa dzejolis “Tiesas kungs”. Tas ir pirmais dzejolis un pirmais sacerējums latviešu valodā, kurā no stingrām Bībeles pozīcijām kungiem sludināta pastarā tiesa, kas izskan kā protests pret netaisno muižniecības varu.
Un tā ar gudrību un nevardarbīgu taktiku Vecais Stenders nesavtīgi ir kalpojis latviešu tautai. Pats būdams baltvācietis, licis savā kapakmenī iecirst vārdu “LATVIS”, ar to tolaik nebija apmierināti muižnieki un viņa radinieki, jo, lūk, viņš “pinās” ar tiem bauriem, latviešiem. Tādēļ mums ir jāgodina un jāatceras šis dižais cilvēks.
Pēcnācēji dzīvo Vācijā
Ir pagājis daudz gadu, nomainījušās vairākas paaudzes. Tagad Stenderu dzimtas pēcnācēji no Vācijas ir bieži viesi Sunākstes draudzē. Arī šogad, ierodoties
29. augusta sarīkojumā, mūs pagodinās frau Elise Stendert no Marburgas, kura kā septiņgadīgs bērns ar savu ģimeni 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Dzīves laikā viņai latviešu valoda aizmirsās, bet pensijas gados godājamā kundze, dzīvojot Vācijā un tikai reizi gadā esot Latvijā, latviešu valodu atkal iemācījās! Mums, latviešiem, un tiem, kuri sevi uzskata par tādiem, jāprot sevi gudri un nevardarbīgi aizstāvēt pret šodienas “štābistiem” un jānoliec galva cilvēka priekšā, kurš cēla latviešu dzimtcilvēka pašapziņu.
Godinot Veco Stenderu 290. dzimšanas dienā, aicinām visus Latvijas patriotus 29. augustā pulksten 14.30 Stenderu dzimtas kapu kalniņā uz atceres brīdi un dzejas lasījumiem, pulksten 15 Sunākstes Baltajā baznīcā būs svētbrīdis un garīgās mūzikas koncerts. Varēsiet apskatīt gleznainās Sēlijas dabas stūrīti un izstaigāt Stendera dabas takas.
