Sunākstē, mācītājmuižas parkā, ar Stendera biedrības gādību izveidota Augstas gudrības taka, kas ir pirms sešiem gadiem ierīkotās Ābeces takas turpinājums.
Jaunās izziņas takas pamatā ir mācītāja un latviešu laicīgās rakstības pamatlicēja Gotharda Fridriha Stendera izdotās “Augstas gudrības grāmatas” citāti 28 planšetēs.
Lai gan dažādu reformu rezultātā vieta, kur šobrīd atrodas baznīca, mācītājmuižas parks un takas, ir Viesītes novada teritorijā, allaž esam raduši domāt par šo vietu kā par daļu no Sunākstes. Tāpēc takas atklāšanā šajā vietā pulcējās abu novadu ļaudis, un taka tapusi kopīgiem spēkiem. Atklāšanas pasākumā Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola sacīja: “Liels paldies Stendera biedrībai un Pēterim Stradiņam par šo iniciatīvu! Vienā dienā nevar sakopt to, kas gadiem bijis aizaudzis, bet kopīgiem spēkiem tuvāko gadu laikā šo vietu izdosies pārvērst.
Paldies visiem, kas piedalās šajā darbā, un aicinu visus, kuriem ir iespēja, piedalīties ikgadējās talkās, tad jau darbi veiksies!”
Pirmā enciklopēdija Eiropā
Stendera biedrības vadītājs Pēteris Stradiņš, ko pazīstam kā medicīnas zinātņu doktoru, kardioķirurgu, atklāja, ka ideja par Augstas gudrības takas izveidi gaisā virmojusi jau vismaz piecus gadus, kad tā apspriesta ar nu jau mūžībā aizgājušo Pētera tēvu, profesoru, Sēlijas patriotu Jānis Stradiņu. Taču īstenot šo ideju izdevās tikai šogad. “Augstas gudrības grāmata”, iespējams, ir pats nozīmīgākais Gotharda Fridriha Stendera jeb Vecā Stendera darbs. Tā ir Eiropā pirmā enciklopēdija vienkāršiem cilvēkiem, kas pirmo reizi izdota 1774. gadā. Šajā grāmatā Vecais Stenders latviešiem latviešu valodā skaidroja, kā uzbūvēta pasaule, aprakstīja dabas parādības, fizikālās norises, astronomiju, rakstīja par zemi, kontinentiem un to iedzīvotājiem, stāstot, ar ko atšķiras eiroperi no aziateriem, aprikaneriem un amerikaneriem, kurā pasaules malā atrodas šīs zemes, par to, kāds izskatījies elepfants, kā rodas vējš un zibens un kāpēc mēs turamies uz zemes. Pirmo reizi latviešu valodā šajā grāmatā viņš raksta, ka zeme griežas ap sauli un vēl ap savu asi. Pēteris Stradiņš norāda, ka tas ir unikāls darbs, kurā Stenders aicina ne tikai izzināt un iemācīties, bet arī cilāt prātu jeb domāt, kas ir ļoti būtiski.
Izvēlas nozīmīgāko
Izdevums, kura pilnais nosaukums ir “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”, ir viens no nozīmīgākajiem 18. gadsimta latviešu laicīgās literatūras darbiem, kas šajā laikā atkārtoti izdots vēl divas reizes, 1796. gadā — ar Stendera dēla Aleksandra Johana Stendera papildinājumiem.
“1988. gadā zināmā mērā pēc mana tēva iniciatīvas šī grāmata tika izdota jaunā valodnieka Konstantīna Karuļa transkripcijā — tā, lai to varētu izlasīt tie, kas nepārzina veco druku. Šo Karuļa transkripciju izmantojām arī planšetēs, tikai saglabājot tā laika valodas īpatnības. Grāmatai ir 25 nodaļas, diezgan apjomīgas. Tāpēc bija ļoti grūti izvēlēties svarīgākos citātus planšetēm. Šajā darbā aizgāja viss pavasaris un daļa vasaras. Te jāsaka liels paldies filologam, profesoram Andrim Vilkam, literatūrzinātniekam Paulim Daijam un manai sievai Aijai Stradiņai, kas šo darbu paveica,” stāsta P. Stradiņš.
Atsķirībā no “Bildu ābices”, kura planšetēs skatāma Ābeces takā, “Augstas gudrības grāmatā” praktiski nav ilustrāciju, tikai dažas. Līdz ar to šis bija otrais grūtais uzdevums — piemeklēt izvēlētajiem citātiem atbilstošus attēlus planšetēm. “Dažās ir redzamas oriģinālās ilustrācijas — Saules aptumsums un zemeslode ar tās augšpusē atzīmēto Kurzemi — no “Augstas gudrības grāmatas”, bet lielākā daļa ir piemeklētas. Un šeit lielāko darbu paveica literatūrzinātnieks Paulis Daija. Līdz ar to šī taka ir vispusīgs radošs darbs, kurā 28 planšetēs esam mēģinājuši atspoguļot “Augstas gudrības grāmatas” galvenās tēzes,” aicinot izstaigāt aptuveni 300 metrus garo taku, sacīja P. Stradiņš.
Sajūsmā par redzēto
Paulis Daija Sunākstē viesojās pirmo reizi un, ieraugot planšetēs sava darba rezultātu, bija sajūsmā. “Kopumā viss izdevies ļoti labi, tā lieliski turpina Ābeces taku. Labi, ka ilustrācijas iegūst jaunu kontekstu — gan kopā ar tekstu, gan arī tāpēc, ka planšetēs tās ir lielākas nekā oriģinālā un ir iespējams labāk apskatīt un atrast jaunas šķautnes. Takas veidotāju iecere bija atlasīt vizuālo materiālu no Stendera laika grāmatām, un mēs galvenokārt skatījāmies uz tām, kas izdotas 18. gadsimtā latviešu valo-
dā — gan reliģiska, gan laicīga satura. Svarīgi bija, lai ilustrācijas un tas, kas tajās redzams, sasauktos ar atlasīto tekstu. Jāpiekrīt, īpaši liela izvēle gan nebija, jo tajā laikā iznāca krietni mazāk grāmatu latviešu valodā nekā vēlāk 19. gadsimtā, taču grāmatas tika ļoti rūpīgi noformētas. Izdevēji pievērsa lielu vērību tipogrāfiskajam noformējumam, pašas ilustrācijas — daļa no tām tika darināta uz vietas, daļa, piemēram, vinjetes, pasūtītas no ārzemēm, lielākoties Vācijas. Ilustrācijas ņēmām no “Kurzemes jaunas un pilnīgas dziesmu grāmatas”, kuras veidošanā piedalījās arī Stenders. Tāpat no kalendāriem un skolu mācību grāmatām,” stāsta Paulis Daija.
Paldies par kopīgo darbu!
Pirms doties izstaigāt taku, Pēteris Stradiņš un pārējie Stendera biedrības pārstāvji sacīja paldies visiem, kas palīdzējuši taku veidot, un tie ir vairāk nekā 70 individuālie talkotāji, kas no maija sākuma līdz pat takas atklāšanai brauca un strādāja, jo planšetes tika uzstādītas dienu pirms takas atvēršanas apmeklētājiem. Aleja bija pilnīgi aizaugusi, nu tā ir izkopta un izlīdzināta. Pateicās Sunākstes pagasta pārvaldei, vietējiem iedzīvotājiem, īpaši Eināram Lingem, kurš tur bija bieži sastopams, Sunākstes baznīcas draudzei, profesorei Mārai Grudulei, kura sagatavojusi pirmās ievadplanšetes tekstu, profesoram Valdim Pīrāgam, kurš takas izveidi atbalstīja finansiāli, ziedojumu veltot sava tēva piemiņai, protams, arī pārējiem ziedotājiem. Visu darbu veica uzņēmums “Fiberglass”, kas veidoja arī Ābeces taku. ◆
