Pagājušajā nedēļā apritēja 100 dienu, kopš izveidots Nejēdzību novēršanas birojs. Tā darbības laikā saņemts vairāk nekā 400 sūdzību, no kurām izskatītas jau 300.
Pagājušajā nedēļā apritēja 100 dienu, kopš izveidots Nejēdzību novēršanas birojs. Tā darbības laikā saņemts vairāk nekā 400 sūdzību, no kurām izskatītas jau 300. Septiņas lietas nosūtītas prokuratūrai.
Vidēji rēķinot, iznāk, ka gadā birojs varētu saņemt vairāk nekā 1000 sūdzību. Neapskaužu tās divas darbinieces, kuras par salīdzinoši nelielu algu katru dienu sāk ar kādas nejēdzības šķetināšanu. Visas šīs sūdzības patiesībā bija jāizskata pavisam citām instancēm — tiesām, pašvaldībām, prokuratūrai…
Pēc šī biroja iniciatīvas premjers vairākkārt ticies ar iedzīvotājiem. Piemēram, nesen bija tikšanās, kurā piedalījās premjers Einars Repše, labklājības ministre Dagnija Staķe, Latvijas Pensionāru federācijas un iedzīvotāju apvienības “Rīdzinieki” pārstāvji. Sabiedrības sūtņi ar premjeru vēlējās pārrunāt nepieļaujamos izkropļojumus likumā “Par valsts pensijām”. Viņuprāt, dažas normas, īpaši par pensiju sākuma kapitāla aprēķināšanu, ir diskriminējošas.
Izbrīna tas, ka Ministru prezidents šādas lietas uzzina tikai ar Nejēdzību novēršanas biroja starpniecību. Varbūt daudz izdevīgāk un iedarbīgāk deputātiem rīkot realitātes šovus? Piemēram, “30 dienu pensionāra “ādā””. Un tā — katru mēnesi cits šovs.
Par nejēdzībām var sūdzēties telefoniski, sūtīt rakstiskus iesniegumus, priekšlikumus un elektroniskas vēstules. Zinot, ka daļai iedzīvotāju sūdzēšanās ir gandrīz vaļasprieks, esmu pārliecināta — birojam darba nekad netrūks. Nebrīnīšos, ja ar laiku to paplašinās un sadalīs daudzās apakšstruktūrās. Piemēram, izveidos policijas nejēdzību nodaļu, dzērāju, slikto sievu, nelikumīgo būvētāju nejēdzību nodaļu utt.
Vai pienāks reiz tādi laiki, kad nejēdzības nevajadzēs novērst, jo tās vienkārši nedrīkstēs pieļaut?
