Kokaudzētavā “Zaķi”, kas ir Jaunjelgavas pievārtē, šogad ir simtiem smaržīgu, lielāku un mazāku koši zaļu eglīšu.
Netālu no Jaunjelgavas, kokaudzētavā “Zaķi”, katrs, kurš tuvojošos svētkus vēlas iekrāsot ar tiem raksturīgo atribūtu eglīti, te noteikti atradīs viskrāšņāko un kuplāko. Linda Ratkeviča teic, ka pavasarī, piemēram, trīsgadīgu eglīti kokaudzētavas klienti var izrakt un iestādīt sev vēlamā vietā, bet tagad, decembrī, smuidros kociņus nozāģēt. Līdzās pusaugu kociņiem ir arī daudzgadīgas egles, un viena no tām jau otro gadu svētku noskaņu rada Jaunjelgavas kultūras nama lielajā zālē. Divas egles šogad rotās Bruknas muižas telpas. Tur darbojas katoļu priesteris Andrejs Mediņš, un viņš svētkiem izvēlējies īpaši greznas, tā sauktās Vāczemes egles, kādas ir “Zaķos”. Saimniece stāsta, ka par Vāczemes eglēm senāk dēvētas visas tās egles, kuras nav augušas Latvijas mežā. Zinātniski (latīņu valodā) sauktas par ‘Picea pungens’ jeb asajām eglēm, tautā — sudrabeglēm. Atkarībā no ģenētiskā materiāla to skujas iekrāsojas zilganos vai zaļganos toņos.
Vienā no kokaudzētavas platībām aug vairāk kā tūkstoš pirms trim gadiem stādītu eglīšu.
Linda teic, ka pavasarī ar prieku tās “izvadītu tautās”, lai kociņi nonāktu lauku mājās, pagalmos, dārzos. Par tradīciju, kas decembrī liek mežos izzāģēt tūkstošiem eglīšu, Linda saka, ka Latvijā ar šiem kociņiem pilni grāvji, elektropārvades līnijas, un, atsakoties no eglītes, Latvijas daba ne zaudēs, nedz ko būtisku iegūs. Pēc svētkiem labākais un dabai visdraudzīgākais veids, kā atvadīties no nocirstās eglītes, ir nevis to izmest miskastē, bet, dekorētu ar burkāniem un citām mežazvēriem garšīgām lietām, aizvest atpakaļ uz mežu. Tiem, kuri izvēlas pirkt nevis nozāģētu, bet eglīti podā, kuru vēlāk varētu izstādīt laukā, Linda atgādina, ka istabā augs pieradis pie vienas temperatūras. Iznesot to laukā, aukstumā, vēlamā rezultāta nebūs, jaunajā vidē eglīte neizdzīvos.
Kamēr vēl “Zaķos” darbojusies viesu māja, viesi šeit svētkiem varēja izvēlēties podā augošu eglīti, aizvest mājās un vēlāk atvest atpakaļ aprūpei. Tas gan vairāk esot darbs ar cilvēkiem, ne kociņu, un tam mūsdienās neatliek laika.
Uzziņa
A. s. “Latvijas valsts meži” mājaslapā izvietotā informācija vēsta, ka ik gadu decembrī uzņēmums lemj, vai ļaut katram Latvijas iedzīvotājam nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežos. Šogad tas ir ļauts, bet, ja uzņēmums konstatēs, ka šajā laika posmā iedzīvotāju neapzinīgās rīcības dēļ mežam tiek nodarīti lieli zaudējumi, šādu praksi pārtrauks. Iedzīvotājiem atgādinājums — eglītes svētkiem drīkst ņemt no meža ceļu, grāvju malām, uz stigām, zem elektrolīnijām un pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem. Eglītes nedrīkst cirst privātā mežā, publiskā dabas parkā un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu. Arī jaunaudzēs — priežu, egļu vai melnalkšņu — eglītes cirst nedrīkst. Tas pats attiecas uz jauktu jaunu koku mežu, piemēram, zem bērziem augošām eglītēm.
