Jau sesto reizi vasaras pilnbriedā — no 13. līdz 17. jūlijam — Latvijā notika starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas”.
Jau sesto reizi vasaras pilnbriedā — no 13. līdz 17. jūlijam — Latvijā notika starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas”. Tajā raitā deju solī kopā ar deviņu ārzemju valstu dejotājiem griezās arī vairāki Aizkraukles rajona deju kolektīvi.
Tautas deju festivālu “Sudmaliņas” jau tradicionāli rīko valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs” kopā ar to pašvaldību vadītājiem, kurās festivāls notiek.
Rīko labdarības koncertus
Festivāla dalībnieku iepazīšanās dienā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šovasar tikās dejotāji no Francijas, Ēģiptes, Krievijas, Horvātijas, Grieķijas, Portugāles, Meksikas, Vācijas un Ukrainas, kā arī daudzi kolektīvi no Latvijas.
Festivāla dejotāji rīkoja vairākus labdarības koncertus pansionātā “Mežciems”, rehabilitācijas centrā “Vaivari”, sociālās integrācijas centrā “Jaundubulti” un sociālās aprūpes centrā “Ezerkrasti”.
Lietuvieši jūtas kā mājās
Kolektīvi koncertēja Rīgā, Ainažos, Jelgavā, Baldonē, Kuldīgā un Cēsīs. Aizkraukles rajonā “Sudmaliņas” griezās 16. jūlijā. Pļaviņu Zviedru skanstīs dejoja horvāti un vietējais tautas deju kolektīvs “Daugaviņa”.
Savukārt Aizkrauklē pulcējās dejotāji no Francijas, Horvātijas, Portugāles un Lietuvas. Šīs zemes kolektīvs sen draudzējas ar aizkraukliešiem un tāpēc te jutās kā mājās. Kopā ar viņiem bija jauniešu deju kolektīvs “Zalktis” no Rīgas, Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kolektīvi “Pēda” un “Aizkrauklis”, kā arī Vecbebru profesionālās vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Kāre” un Jaunjelgavas kolektīvs “Atvars”. Vakarā visi kolektīvi aizrautīgi dejoja Aizkraukles pagasta estrādē.
Tuvinās senču saknēm
Festivāla rīkotāji uzskata, ka šāda vairāku tautību dejotāju kopāsanākšana un savu tradīciju demonstrēšana nozīmē vēlmi tuvināties savām senču saknēm.
Interesants spriedums par festivālu ir Latvijas Universitātes profesorei Janīnai Kursītei, kura uzskata, ka festivālam dzīvību dod nevis stilizēti, sastinguši tautisko deju paraugi, bet daļēji modernizēti, daļēji senlaicīgi, varbūt jau piemirsti deju un rotaļdeju elementi. Viņasprāt, “Sudmaliņās” senās tradīcijas iet kopsolī ar mūsdienām.
Rūdījums neļauj pagurt
Par mūsdienu saistību ar sendienu dejas tradīcijām aizkrauklieši pārliecinājās karstajā 16. jūlija sestdienā, kad pašā dienvidū gan mūsu rajona dejotāji, gan viesi ar karogu priekšgalā devās svinīgajā gājienā no Aizkraukles pilsētas kultūras nama līdz muzejam “Kalna Ziedos”.
Lielais karstums dejotājiem nekaitēja, jo, kā vairāki no viņiem izteicās, viņi esot rūdīti ļaudis, lai kādā pasaules malā arī dzīvotu…
Uzstājas pilsētas laukumā
Pilsētas centrālais laukums uz brīdi pārtapa par milzu skatuvi. Katrs kolektīvs nodejoja kādu deju. Īpašu aizkraukliešu atsaucību izpelnījās muzikanti no Francijas, viņi savas skanīgās tautas melodijas izpildīja ar senajiem instrumentiem.
Šī deju kopa dibināta 1969., bet muzikantu kolektīvs, kurā ir 40 muzikantu, — 1977. gadā.
Dejo, kā ogas spiežot
Portugāļu dejotāju soļi savukārt atgādināja kustības, kādām simtiem gadu Madeiras vīna svētkos vietējie iedzīvotāji spieduši vīnogas, kā arī atspoguļoja vietējo zvejnieku tradīcijas.
Kolektīvs piedalījies daudzos starptautiskajos festivālos, taču tas viņiem netraucē katru gadu septembrī ierasties Madeiras vīna svētkos un decembrī — gadu mijas svētkos.
Skan tamburicu orķestris
Kultūras darbinieku biedrības “Ivan Vitez Transki” tautas deju grupa no Podravas Novigrada ciemata horvātu tradīcijas rāda pasaulei jau kopš 1932. gada. Šajā kolektīvā īpašu aizkraukliešu ievērību guva tradicionālo horvātu instrumentu tamburicu orķestris.
Dejotāju koncertu programmās galvenokārt attēlotas senās gadskārtu ieražas un kāzu rituāli.
Visvairāk jūsmo par aku
Pēc krāšņā un svinīgā gājiena dejotāji baudīja vēsumu “Kalna Ziedu” izstāžu zālēs un dārzā zem ābelēm.
Portugāļus visvairāk pārsteidza muzeja aka, kura ir tāda pati kā tūkstošiem aku Latvijas laukos — ar griežamo rulli un ķēdi, kuras galā piestiprināts spainis ūdens smelšanai.
Dejotājus un muzikantus tā ieinteresējis šis ūdens iegūšanas veids, ka muzeja darbiniecēm vajadzējis viņiem to iemācīt.
Visatturīgākie — francūži
Par festivāla dalībnieku ēdināšanu bija gādājusi firma “Kokneses miesnieks” no zemnieku saimniecības “Rozes”. Sautēti kāposti ar cūkas šņukuriņu ļoti garšoja lietuviešiem un pašmāju dejotājiem, to nesmādēja arī ārzemnieki, izņemot francūžus, kuri ēdienu nobaudīja diezgan atturīgi.
Jaunākie kolektīvu dalībnieki ar baudu izpeldējās Daugavā.
Dejā šūpojas grīda
“Sudmaliņu” kolektīvu kopkoncertu Aizkraukles pagasta estrādē skatītāji vērtēja ļoti atzinīgi. Sendienu melodijas kā sveicieni no tālajiem senčiem, šķiet, cilvēkiem deva jaunus spēkus dejot, dziedāt un muzicēt.
Tautas mākslas nama pārstāve Annija Novikova pasākuma noslēgumā ar gandarījumu teica paldies tā rīkotājiem — Aizkraukles pagasta kultūras nama direktoram Vilim Staklem, mūsu rajona deju kolektīvu virsvadītājai Unai Staklei, koncerta režisorei Antai Teivānei, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Vilnim Plūmem, Pļaviņu pilsētas mēram Helmutam Banderam un Aizkraukles pagasta pārvaldes priekšsēdētājam Jānim Bāliņam.
Festivāla noslēgumā pagasta estrādes grīda gandrīz šūpojās no visu dejotāju kopīgi izpildītās dejas “Sudmaliņas”, kuru dejoja arī ārzemnieki. Skaists bija šis izpildījums kā draudzība, kas vieno skaistumu un senču tradīcijas mīlošus cilvēkus visās pasaules malās.
