Stājoties augstskolā, jauniešus interesē, vai studiju laikā viņus var iesaukt obligātajā Valsts dienestā.
Stājoties augstskolā, jauniešus interesē, vai studiju laikā viņus var iesaukt obligātajā Valsts dienestā. Dažkārt šajā jautājumā Valsts dienests un augstskolas sniedz pretrunīgu informāciju.
Augstskolu likuma 48. pantā noteikts, ka obligātajam valsts dienestam nav pakļauti pilna laika studējošie. Likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” 19. pantā teikts, ka iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliek mācību iestāžu dienas nodaļu studentiem. Termins “dienas nodaļas students” jāuzskata par novecojušu. Agrāk nodalīja četras studiju formas (nodaļas) — dienas, vakara, neklātienes un tālmācības, kas atšķīrās ar kontaktstundām atvēlēto laiku, un no iesaukšanas dienestā bija atbrīvoti tikai dienas studiju formā studējošie.
Patlaban Augstskolu likums Latvijā nodala tikai divus studiju veidus — pilna laika studijas un nepilna laika studijas. Pilna laika studijas ir tās, kurās students gada laikā veic studiju darbu 40 kredītpunktu apjomā (kredītpunkts ir studiju darba apjoma mērvienība, kas atbilst 40 studenta darba stundām, no kurām ne vairāk kā puse ir kontaktstundas). Savukārt nepilna laika studijas ir tās, kurās students gada laikā veic studiju darbu mazāk nekā 40 kredītpunktu apjomā.
Gan pilna laika, gan nepilna laika studijās ir iespējamas kā dienas, tā arī vakara un neklātienes studiju formas. Arvien biežāk augstskolas, orientējoties uz strādājošajiem studentiem, piedāvā pilna laika studijas vakara un neklātienes formās. Šīs studiju formas atšķiras ar to, ka salīdzinoši mazs ir kontaktstundu apjoms, bet liels patstāvīgā studiju darba apjoms. Augstskolu likums nenosaka kontaktstundu apjoma apakšējo robežu, teorētiski studiju programma var paredzēt viena kredītpunkta apguvi ar, piemēram, tikai 1 kontaktstundu (lekciju) un patstāvīgo darbu 39 stundu apjomā. Neklātienes studijas no citām atšķiras ar mazo kontaktstundu skaitu, kas gadā parasti nepārsniedz 200 stundu.
Iesaukšanai valsts dienestā nav pakļauti studenti, kas studiju gadā apgūst programmu 40 kredītpunktu apjomā.
Dokumenti, ar kuriem pamatojoties studējošu jaunieti neiesauc valsts dienestā, ir augstskolas izsniegta izziņa par to, ka students ir pilna laika studējošais, arī augstskolas regulāri sūtītie studentu saraksti Valsts dienesta pārvaldei.
Manā praksē tomēr ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad pilna laika neklātienes students lūdz augstskolas izziņā neminēt to, ka viņš studē neklātienē. Pretējā gadījumā viņu iesauks dienestā. Tas liecina par to, ka studenti un Valsts dienesta darbinieki ne vienmēr izprot likumu prasības un pilna laika studiju būtību.
Ir vai nav students pakļauts obligātajam dienestam — tas nav atkarīgs no studiju formas (diena, vakars, neklātiene, tālmācība), bet gan no gadā veicamā studiju darba apjoma (pilna vai nepilna laika studijas).
Iestāšanās augstskolā vien negarantē “imunitāti” pret iesaukšanu valsts dienestā, bet jāstudē sekmīgi. Visbiežāk nesekmības dēļ ņemto studiju pārtraukumu laikā studenti, lai arī nav atskaitīti, tomēr vairs nav uzskatāmi par pilna laika studējošiem, tāpēc pakļauti iesaukšanai Valsts dienestā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārskati liecina, ka ik gadu Latvijas augstskolas absolvē tikai nedaudz vairāk par pusi no studentiem, kuri sāka studijas. Galvenais iemesls ir ne jau studentu vājās spējas apgūt studiju programmu, bet gan nepietiekamā motivācija un algotais darbs, ko studenti veic paralēli studijām. Lielākā daļa studentu ir strādājoši, jo trim ceturtdaļām studijas ir par maksu. Arī valsts budžeta finansētajās studiju vietās jārūpējas par iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem. Gan darbs, gan personīgā dzīve pārsvarā ir prioritātes, tāpēc augstskolu pamet. Strādājošiem studētgribētājiem perspektīvāka ir augstākās izglītības ieguve divos soļos, sākot studijas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas programmās. Šīs programmas ir divu gadu ilgas pilnvērtīgas augstākās izglītības programmas, pēc kuru beigšanas absolvents saņem diplomu, un studijas var turpināt, iestājoties četrgadīgo studiju programmu vidusposmā.
