Ja vienai mājai ir divi īpašnieki, reizēm ļoti daudz laika jāpavada, tiesājoties par sadzīves lietām. Šoreiz vienai pusei nepatika, ka otrs kaimiņš ierīkojis ūdenssūkni, ūdensvadu un patērējot pārāk daudz ūdens.
Prasa demontēt 10 dienās
Pirms trijiem gadiem rīdzinieki Gaļina un Aleksandrs Seļavini nopirka kādas Aizkraukles pagasta mājas pusi jeb pirmā stāva domājamās daļas. Viņi cerēja uz mierīgu sadzīvošanu ar kaimiņiem, taču pēc kāda laika nācās doties uz tiesas zāli, turklāt ne vienu reizi vien.
Otrais stāvs pieder Jeļenas un Valerija Kuzņecovu nepilngadīgajai meitai, vecāki īpašumu novēlējuši viņai. Laulātais pāris savas meitas vārdā tiesā iesniedza prasību pret kaimiņu “patvaļīgo darbību”, ierīkojot ūdenssūkni, jo, lūk, viņi ūdeni izmantojot daudz, arī dārza laistīšanai, lai gan tikuši brīdināti, ka vasarā ūdens akā ir maz un var nebūt vispār. Jaunie kaimiņi Kuzņecovu ģimeni esot atstājuši bez ūdens. Prasītāji uzskatīja, ka ar viņiem ūdenssūkņa ierīkošana nav saskaņota, kā to paredz Civillikums, tas nav noticis rakstiski, un vēlējās, lai tiesa nosaka: sūknis labprātīgi jādemontē 10 dienās. Ja ne, tad lai pie darba ķeras tiesu izpildītājs. Prasītāji vēlējās piedzīt apmēram 60 latu lielos tiesāšanās izdevumus, kā arī maksu par akas higiēnas novērtēšanu — ap 15 latu.
“Mēs darbus
saskaņojām”
Seļavinu pāris tiesai skaidroja, ka gluži tā gan nav bijis — viņi darbus saskaņojuši, kopīgi plānojuši, kā uzlabot dzīves apstākļus, kā ierīkot ūdensvadu un ūdenssūkni, un Jeļena un Valerijs Kuzņecovi jau sākumā mutiski piekrituši sūkņa un ūdensvada ierīkošanai. Bijusi noruna, ka abi kaimiņi pat kopīgi braukšot pirkt ūdenssūkni, taču tajā dienā Valerijs Kuzņecovs neesot bijis sastopams.
Ūdensvads par atbildētāju līdzekļiem ierīkots ne tikai pirmajā, bet arī otrajā stāvā, kur dzīvo prasītāji, lai ūdeni no krāna varētu lietot arī viņi. Meistars, kurš veica darbus, tiesā liecināja, ka viņš otrajā stāvā nemaz nebūtu varējis tikt, ja Valerijs Kuzņecovs tur nebūtu ielaidis. Prasītājam atlicis vien savienot ūdens pievadu ar izlietni, un to viņš esot apņēmies izdarīt pats. Darbi veikti ar Valerija Kuzņecova līdzdalību, viņš konsultējis un piedalījies akas tīrīšanā, bet ūdenssūkņa jauda izvēlēta tāda, lai pietiktu divu ģimeņu ikdienas vajadzībām.
Pusi negrib maksāt
Darbus Seļavini veica par saviem līdzekļiem, kā arī apņēmās maksāt par elektrību. Par sūkņa ierīkošanu izlietoti 128 lati. Kad viņi lūguši, lai pusi jeb 64 latus samaksā kaimiņi, esot sācies strīds, nonākot līdz tiesai. “Ja to būtu zinājis, neko nebūtu prasījis,” tiesā ar nožēlu sacīja Aleksandrs Seļavins. Par izdevumu kopīgu segšanu viņi esot vienojušies jau iepriekš.
Ved no Rīgas
Seļavinu pāris tiesai skaidroja, ka vasarā akā tiešām maz ūdens, ziemā un pavasarī ūdens pietiekot, bet tā ir visā tuvākajā apkārtnē. Tā kā akā tas bijis duļķains, viņi dzeramo ūdeni veduši no Rīgas, bet dārza laistīšanai ņēmuši no cita netālu dzīvojoša kaimiņa. Viņš tiesā apliecināja, ka atļāvis ņemt ūdeni, cik vien viņi vēlas. Seļavini nopirkuši 500 litru tvertni, kurā sakrāts lietus-ūdens. To veduši arī cisternā. 2008. gada vasara bijusi ļoti sausa, tādēļ ūdenssūknis nav darbināts, jo ūdens līmenis akā bijis pārāk zems. Seļavini ūdeni nesuši ar spaiņiem.
Bāriņtiesa: tas ir pretēji bērna interesēm
Tiesa uzklausīja arī Aizkraukles novada bāriņtiesas priekšsēdētājas Intas Krievas teikto. Viņa informēja, ka bāriņtiesa ir iepazinusi nepilngadīgās meitas dzīves apstākļus un secinājusi, ka šajā mājā viņas dzīvesvieta nemaz nav deklarēta, māju ģimene izmanto atpūtai. Bāriņtiesa ūdenssūkņa ierīkošanu uzskata par dzīves apstākļu uzlabojumu, nevis pasliktinājumu, bet strīdu — par nevajadzīgu un pretēju bērna interesēm.
Bāriņtiesa arī secinājusi, ka nepilngadīgās meitas pieaugušie ģimenes locekļi nesaprotas ar apkārtējo māju iedzīvotājiem un regulāri rada konfliktsituācijas ar mājas kopīpašniekiem. Neveidojas arī sadarbība ar pašvaldības institūcijām, jo citu viedoklis netiek ņemts vērā.
Prasību noraida
Aizkraukles rajona tiesa prasību pilnībā noraidīja, tajā skaitā par sūkņa demontāžu. Tiesa secināja, ka ūdens daudzums akā ir atkarīgs no dabas apstākļiem. Akas higiēnas novērtējumā teikts, ka ūdens daudzuma un kvalitātes jautājumu var atrisināt, tikai izrokot jaunu higiēnas normām atbilstošu aku.
Tiesas ieskatā ūdenssūkņa izmantošana uzlabotu, nevis pasliktinātu nepilngadīgās meitas dzīves apstākļus. Tā kā akā ūdens ir duļķains un to nav vēlams izmantot dzeršanai, bērna vecāki, īpašumā uzturoties brīvdienās, to varētu atvest no pilsētas. Tiesa secināja, ka starp kaimiņiem ir bijusi mutiska vienošanās par ūdenssūkņa ierīkošanu, un likumā nav noteikts, ka kopīpašnieku tiesiskās attiecības jānoformē rakstveidā. Tiesas ieskatā Jeļenas un Valerija Kuzņecovu vēlme kārtot attiecības ar līdzīpašniekiem tikai rakstiski ierobežotu un padarītu neiespējamu daudzu sadzīvisku jautājumu risināšanu. Aizkraukles rajona tiesa, tāpat kā bāriņtiesa, secināja, ka prasītāju nespēja sadzīves jautājumu risināšanā komunicēt ar mājas līdzīpašniekiem un konfliktsituāciju izraisīšana ir pretēja bērna interesēm.
Aizkraukles rajona tiesas spriedums ir stājies spēkā. Tomēr tas nav vienīgais kaimiņu strīds. Seļavini elektrolīnijas gaisvada pievadu mājai nomainīja ar pazemes kabeli, taču Kuzņecovi vēlas, lai viņi pazemes kabeli izraktu un atjaunotu gaisvada līniju, jo arī šie darbi esot veikti bez viņu piekrišanas… Seļavini apgalvo pretējo.
