Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrības valde aicināja iedzīvotājus dāvināt grāmatas nelielas bibliotēkas izveidei Aizkraukles sociālajā centrā. Jau pirmajā akcijas dienā tās rīkotājiem radās konflikts ar kādu ģimeni no Kokneses.
Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrības valde aicināja iedzīvotājus dāvināt grāmatas nelielas bibliotēkas izveidei Aizkraukles sociālajā centrā. Jau pirmajā akcijas dienā tās rīkotājiem radās konflikts ar kādu ģimeni no Kokneses.
Aizkraukles televīzijā trīs dienas raidīja aicinājumu dāvināt Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrībai grāmatas, “kas patīk pašam un derētu arī kaimiņam”. Neko sliktu nedomādama, aizkraukliete Gunta piezvanīja mātei uz Koknesi un pastāstīja par šo akciju. Viņa izvēlējās grāmatas, kuras varētu atdot pensionāriem, un atveda uz Aizkraukli. Taču grāmatas nepieņēma.
“Atkritumus” nesavāks
Gunta sašutusi stāsta: “Mums sacīja, ka lasāmvielu pieņem tikai no aizkraukliešiem, bet sludinājumā tas nebija teikts. Pārmeta arī to, ka grāmatas esot sliktas un nevarot pensionāru biedrībai atvēlētajā telpā veidot atkritumu savāktuvi. Protams, vecāki tās aizveda atpakaļ. Zinu, cik maksā grāmatas, ne katrs tās var atļauties pirkt, tāpēc tāda attieksme mani satrieca.”
Koknesiešu atnestās grāmatas nepieņēma Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrības valdes pārstāve Irēna Hartmane, kura organizēja šo akciju un ievietoja sludinājumu vietējā televīzijā. Piedalījās arī Lūcija Pupiņa.
Pieņem tikai no aizkraukliešiem
Hartmanes kundze stāsta:
— Man neienāca prātā, ka grāmatas atvedīs no kādas citas pilsētas vai pagasta, nevis no Aizkraukles. Aicinājums bija domāts tikai aizkraukliešiem, jo akciju rīkoja Aizkraukles pilsētas pensionāri, un arī sludinājums bija pilsētas televīzijas kanālā. Nebijām domājuši tās pieņemt no citiem rajona iedzīvotājiem. Jautāju atbraukušajiem, vai grāmatas nevar atdot Kokneses bibliotēkai? Viņi atbildēja, ka tur tās nepieņem. Tad kāpēc mums jābūt tiem, kuri savāc to, ko citiem nevajag?
Nobružāta — tātad interesanta
Acīmredzot vārdu pārmaiņa izvērtās pārāk emocionāla un skaļa, ja sūdzība nonāca “Staburaga” redakcijā. Taču cilvēku aizvainojumu var saprast. Sludinājumā tiešām nebija norādīts, ka dāvinājumu pieņem tikai no aizkraukliešiem. Iespējams, Kokneses bibliotēkā ir bagātīgs grāmatu fonds un tās no iedzīvotājiem nepieņem, bet te — iespēja palīdzēt cilvēkiem. Ieraugot dažas nobružātas grāmatas, kādam varbūt radies priekšstats, ka koknesieši mēģinājuši tikt vaļā no vecām, nederīgām lietām. Zināms gan, ka nobružātas parasti ir visvairāk lasītās un tātad interesantās grāmatas. Grāmatu pieņēmējas stāstīja, ka dažu grāmatu saturs bijis novecojis un bojāti vāki. Tomēr vēlāk gan pašas atzina, ka sarunas karstumā atvestos krājumus apskatījušas tikai virspusēji.
***
Grāmatas varēs lasīt ne tikai pensionāri, kuri apmeklē sociālo centru, bet arī Latvijas krievu apvienības vietējās nodaļas biedri un sieviešu invalīdu asociācijas “Aspazija” Aizkraukles dalībnieces, kuri te regulāri pulcējas. Varbūt kādu vērtīgu grāmatu šie cilvēki nu zaudēja.
Pārliecinājos, ka grāmatas, kuras nonākušas nelielās bibliotēkas plauktos, ir labas. Tur ir Elīnas Zālītes darbi, enciklopēdijas, M. Mičelas romāns “Vējiem līdzi” un citu pazīstamu latviešu un ārzemju autoru darbi.
