Spraigas diskusijas izraisījuši grozījumi Medību likumā, kurus trešajam lasījumam sagatavojusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Sašutumu par to, ka zemniekiem nebūs iespēju savā īpašumā brīvi šaut mežacūkas, paudusi Zemnieku saeima, savukārt Latvijas Mednieku savienības pārstāvji uzskata, ka deputāti rīkojušies pareizi un nav atbalstījuši mēģinājumu pārdalīt medību platības par labu ārvalstu zemes īpašniekiem.
Likumprojektu pašreizējā redakcijā, visticamāk, apstiprinās šīs nedēļas Saeimas plenārsēdē.
Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas daudzumam — turpmāk to katrai sugai plānots noteikt pēc populācijas situācijas. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojot ar dzīvnieku uzskaites datiem.
Grozījumi paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumus, ko nodara, piemēram, bebru pieaugošā populācija. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.
Tāpat paredzēts paplašināt medībās atļauto rīku klāstu, nosakot, ka lokus var izmantot arī nebrīvē turēto savvaļas sugu dzīvnieku un nelimitēti medījamo sugu dzīvnieku medībās. Atcelti ierobežojumi arī par nakts redzamības tēmēkļu un dažu ieroču izmantošanu mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās.
Precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu dzīvnieku nošaušanu, nosakot, ka medībām pielīdzināma klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzības starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Biedrība “Zemnieku saeima” izplatījusi viedokli, kurā pauž sašutumu par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus.
Paziņojumā norādīts, ka dažos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat piecas reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija
u. c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā lauksaimniekiem tas būs liegts.
Zemnieku saeima apsver iespēju lūgt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā to neizsludināt.
Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzskata, ka Zemnieku saeimas publiski paustie argumenti par “milzīgajiem mežacūku postījumiem” un nekontrolēto šo dzīvnieku skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā ir blefošana, kuras mērķis — tikt pie plašākām un nekontrolētām medību iespējām.
Latvijas Mednieku savienība uzskata, ka arī Zemnieku saeimas publiskās aktivitātes, reaģējot uz Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmumu par Medību likuma grozījumiem, ir sabiedrības maldināšana un mēģinājums panākt sev labvēlīgu lēmumu Saeimas balsojumā par Medību likuma grozījumiem.
Patiesais iemesls priekšlikumam grozīt Medību likumu, atļaujot mežacūku medību iecirkņus veidot tikai uz lauksaimniecības zemes un neprasot tajos obligāti iekļaut arī meža platības, lielo zemes īpašnieku, īpaši ārzemnieku, vēlme tikt pie daudz plašākām un nekontrolētām medību iespējām.
