Nesen kādā žurnālā izpildīju testu un konstatēju, ka man ir stress. Tā jau domāju — īsti vesela neesmu.
Nesen kādā žurnālā izpildīju testu un konstatēju, ka man ir stress. Tā jau domāju — īsti vesela neesmu. Rūpēs par savu veselību aizbraucu uz galvaspilsētu un par šo tēmu apmeklēju lekciju. Ļoti gudru un pareizu. Tajā stāstīja, ka stresu var izraisīt darbs dārzā un mājās, kā arī rūpes par savu izskatu. Nu akurāt kā par mani teikts! Es jau Indriķim sen sacīju, ka mums tas dārzs nav vajadzīgs — var taču visu nopirkt vai aizņemties no kaimiņiem. Nē, trieca mani kā muļķi ravēt, bet kāds labums? Es tik un tā burkānu vagu biju izravējusi tā, ka nekas pāri nepalika.
Mājās arī neko vairs nedarīšu. Man veselība tomēr dārgāka. Galu galā varam pirkt vienreizējās lietošanas traukus, nebūs jāmazgā.
Bez šaubām, skatoties spogulī, man uznāk tāds stress, ka nevaru atgūties vairākas stundas. Pēc kā es izskatos? Pēc sievietes atliekām. Pie tā vainīgs Indriķis. Viņš man skaistumkopšanai atvēl tikai 50 latu mēnesī. Vai tad tā ir nauda?
Es Indriķim sagatavoju lieliem burtiem drukātu pamācību (pavisam 10 punktu), kā mazināt manu stresu (to mums izsniedza lekcijā). Man sevišķi patīk šādi ieteikumi: pusdienas ārpus mājas, kontakti ar draugiem, tādas mājas, kurās patīk dzīvot. Domāju, Indriķim būs viela pārdomām — galu galā — viņš ir galvenais mana stresa izraisītājs.
Izabella
