Rīgā, gatavojoties viesu pieplūdumam vasarā, steidzamā kārtā sāk stutēt augšā jaunas publiskās tualetes. Apsveicami.
Rīgā, gatavojoties viesu pieplūdumam vasarā, steidzamā kārtā sāk stutēt augšā jaunas publiskās tualetes. Apsveicami. Bet arī sāpīgi. Pat Rīgā pirmām kārtām domā par viesiem, nevis par pašu cilvēkiem. Re, tiek uzskatīts, ka publiskās tualetes ir būtiska tūrisma infrastruktūras sastāvdaļa. Ir svarīgi tūrisma sezonu aizvadīt tā, lai pēc tam varētu teikt — Rīga bija labi sagatavota viesu uzņemšanai. Tā uzskata galvaspilsētas vadība. Un kā domā mūsējā?
Visiem zināms, ka publisko tualešu jautājums mums ir “sāpīgs”. Mūsu miestā, ejot “ķemmēt veikalus” vai pastaigāties un zinot, ka tev, cilvēk, problēmas ar urīnpūsli (vajadzība spiež ik pēc pusstundas), ir jāapzinās, ka nāksies skriet krūmos, parciņā vai skulptūru dārzā, vai aiz strūklakas, vai aiz mājas stūra. Un te — pārsteigums! Klaukt — policists jau klapē pie pleca. Sak, šitam “laistītājam” tūlīt rakstīsim protokoliņu.
Nu, kur tā kulturāli var aizskriet pa mazām vai lielām darīšanām mūsu miestā? Jā, nu ir, protams, publiskā tualete, bet ne jau visiem tā gadās pa ceļam. Un, ja spiež neatliekama vajadzība, kur tad likties? Ieskriet kultūras namā? Var. Ieskriet kafūzī? Var, ja plāno arī remdēt slāpes vai ieturēt maltīti, jo citādi uz tādu “ķemertiņa” durvju virinātāju raugās kā uz ubagu. A kam tas patīk? Varbūt ieskriet novada domē vai rajona padomē, vai laikraksta redakcijā un palūgt tualetes atslēgu (jo pilnīgi iespējams, ka tur labierīcības paredzētas tikai pašu darbiniekiem)?
Runā, ka izcila tualete esot tiem, kurus liek “tuptūzī”. Tiesa, nav jau tā, ka tur tiksi, kad vien gribēsi. Neesmu izmēģinājis, nezinu, bet man stāstīja. Tualete tur esot kā balva par to, ka esi ievērojis iekšējās kārtības noteikumus. Kā saka, tas ir ceļš uz labošanos. Vēl labāk būtu, ja mēs katrs labotos un kārtotu savas dabiskās vajadzības tikai mājās, neapgrūtinot sabiedrību un tās tualetes, jo kādam taču pēc mums ir jāsakopj. Kam gan gribas tērēt naudu un laist citus savā atejā? Tāpēc — lai ir katram sava. Varbūt izeja būtu vilkt visur līdzi savu, hm, pārvietojamo ateju? Vēl vienkāršāk — nēsāt pamperus.
