Straujo kreditēšanas attīstību, īpaši privātpersonām izsniegto aizdevumu pieaugumu, “Latvijas banka” vērtē kā vienu no makroekonomiskās stabilitātes riskiem.
Straujo kreditēšanas attīstību, īpaši privātpersonām izsniegto aizdevumu pieaugumu, “Latvijas banka” vērtē kā vienu no makroekonomiskās stabilitātes riskiem.
Pēc straujā pieauguma pagājušā gada vidū, kad kreditēšanas pieaugums pārsniedza 40%, gada beigās šis temps nedaudz samazinājās. Īpaši uzmanīgi jāvērtē privātpersonām izsniegto kredītu apjoma izmaiņas, kas iepriekšējā gada vasaras mēnešos pietuvojās 90%, bet gada beigās samazinājās līdz 70%. Līdz ar to pašlaik ir pāragri secināt, ka makroekonomiskās stabilitātes riski, kas saistīti ar kreditēšanas attīstību, būtu ievērojami mazinājušies. Rezidentiem izsniegto kredītu pieaugums pērn svārstījies no 30 līdz 40%, bet no rezidentiem piesaistīto noguldījumu apjoms pieaudzis tikai par 18—24%. Tādējādi bankām kreditēšanai nepieciešamos līdzekļus arvien vairāk vajadzēja aizņemties ārvalstīs. Lai gan liela daļa rezidentu aizņēmumu ir ilgtermiņa un valsts makroekonomiskā stabilitāte tādēļ nav apdraudēta, situācija, kad straujai kreditēšanas attīstībai neseko būtisks iekšzemes noguldījumu kāpums, nevar tikt vērtēta pozitīvi. Vienmērīgai Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai būtu jāpanāk būtisks iekšzemes uzkrājumu līmeņa pieaugums. Tāpēc iespējamas augstākas procentu likmes nākotnē. Ir iespēja, ka naudas tirgus likmes varētu pieaugt arī bez aktīvas “Latvijas bankas” līdzdalības. Piemēram, straujās kreditēšanas attīstības dēļ komercbanku pieprasījums pēc naudas resursiem var ievērojami pārsniegt naudas piedāvājumu. Arī šādā situācijā rezultāts būs naudas tirgus likmju kāpums.
