Kokneses pagasta “Reiņos” nesen darbu sācis jauns kokapstrādes cehs. Pārbaudīt darba drošību tajā devās valsts darba inspektore Elita Dembovska un Kokneses policijas iecirkņa inspektors Gunārs Pusts.
Kokneses pagasta “Reiņos” nesen darbu sācis jauns kokapstrādes cehs. Pārbaudīt darba drošību tajā devās valsts darba inspektore Elita Dembovska un Kokneses policijas iecirkņa inspektors Gunārs Pusts. Līdzi devās arī “Staburags”. Pārbaudē konstatēti nepieļaujami pārkāpumi, kuri apdraud strādājošo dzīvību.
Mūk kā no sērgas
Iebraucot bijušās fermas, kurā nu iekārtots SIA “Mētra” kokapstrādes cehs, pagalmā redzam cilvēkus, dzirdama zāģu rūkoņa. Taču, tiklīdz inspektore izkāpj no auto, tā zāģi apklust, strādnieki mūk, kur kurais. Sarunāties ar inspektori neviens nevēlas. Tikai pēc policista uzsaucieniem strādnieki negribīgi atgriežas cehā un atbild uz Elitas Dembovskas jautājumiem par līgumiem, algām un darba apstākļiem.
Darba līgumu neviens strādnieks parādīt nevar, aizbildinoties, ka tie glabājas mājās. Taču arī paskaidrot, kāds darba laiks un alga tajos paredzēta, nespēj. Kāda sieviete, kura cehā strādā otro mēnesi, pat atbild, ka algā saņēmusi… “sūds un pieci”!
Priekšnieks, vietnieks vai garāmgājējs?
Meklējam uzņēmuma vadītāju, kurš varētu sniegt precīzāku informāciju. Diemžēl viņš devies nezināmā virzienā. It kā nupat bijis, bet jau pazudis. Kad atgriezīsies? Neviens nezina.
Te ierodas kāds kungs ādas jakā. Strādnieki norāda, ka viņš ir ceha vadītājs. Taču kungs, kurš savu vārdu nenosauc (vēlāk noskaidrojam, ka viņš ir Jānis Čikuts, ceha vadītājs), iebilst, ka esot tikai atbildīgais par kvalitāti. Cehā strādājot nesen, neko nezinot. Lai prasot direktoram, kurš drīz atbraukšot. Tomēr pats darba inspektorei seko pa pēdām un uzklausa viņas aizrādījumus.
Zāģi bez slēdžiem
Vislielākās iebildes valsts darba inspektorei Elitai Dembovskai ir par darbgaldu tehnisko kārtību. Tiem nav kvalitātes marķējuma un lietošanas instrukciju. Iekārtas nav aprīkotas arī ar aizsargierīcēm un slēdžiem, kas avārijas gadījumā tos izslēdz.
— Tieši pie šāda nedroša darbgalda Iršos pērn gāja bojā sieviete, — stāsta Elita Dembovska. — Tā ir potenciāli bīstama darbavieta, kura steigšus jāsakārto vai jāslēdz.
Nekārtība valda arī elektroapgādē, radot dzīvībai bīstamus apstākļus. Elektrosadales skapis vaļā, vadi mētājas pa zemi. Pat tur, kur tie iestiprināti griestos, rēgojas neizolēti vadu gali.
Par drošību neko nezina
Par darba drošību, šķiet, neko nav dzirdējuši arī paši strādnieki. Viņiem nav ne aizsargbriļļu, ne speciālu austiņu, kuras aiztur zāģu radīto troksni. Turklāt visapkārt valda haoss, kur līdzās baļķu skaidām metina jaunas ražošanas līnijas, turpat nomests metināmā aparāta balons, vadi, dēļu atgriezumi.
Atbilstoši noteikumiem jābūt apsildāmām atpūtas telpām. “Reiņos” tās drīzāk atgādina midzeni, nevis atpūtas telpas. Kad mēģinām fotografēt, Jānis Čikuts neļauj to darīt.
Tikmēr ierodas SIA “Mētra” direktors Pēteris Gailītis. Viņš rāda darba līgumus, kuros nav ne strādājošā, ne direktora paraksta — tātad līgumiem nav juridiska spēka. Arī cita dokumentācija nav sakārtota atbilstoši likuma prasībām. Vienīgais Gailīša kunga arguments šādai neizdarībai ir: “tikko sākām strādāt, nepaspējām visu izdarīt”.
Pārmetumi par darba drošību Pēteri Gailīti izbrīna visvairāk, jo uzņēmumā esot veikta darbinieku instruktāža. Par to izsniegtas pat apliecības. Taču, kā pārbaudē noskaidro Elita Dembovska, instruktāžu veicis un apliecības izdevis nesertificēts “speciālists”, vienvārdsakot — SIA “Mētra” apmānīta.
Sods un laiks uzlabojumiem
Nu uzņēmuma vadībai jāatrod laiks gan kvalificētai darbinieku instruktāžai, gan darbavietu sakārtošanai, jo Valsts darba inspekcija pieprasa noteiktos termiņos cehā ieviest kārtību. Lai stimuls strādāt lielāks, direktoram piemērots 20 latu liels naudassods. Apturēta arī divu zāģu darbība.
— Pirmie uzlabojumi ir, — stāsta Elita Dembovska. — Jau nākamajā dienā Gailīša kungs atveda parakstītus darba līgumus, ir vienojies ar darba aizsardzības speciālistu, kurš palīdzēs visu sakārtot.
Ja “Reiņos” Valsts darba inspekcijas norādes neizpildīs, cehu slēgs, un tad ar divdesmit latu sodu vien nepietiks.
FAKTS. 2002. gadā Aizkraukles rajonā reģistrēts 17 nelaimes gadījumu, desmit no tiem — kokapstrādē.
Smagākais nelaimes gadījums notika Iršu pagastā, zemnieku saimniecībā “Līdumi”. Strādājot pie zāģa, kuram nebija drošības aprīkojuma, gāja bojā sieviete.
Kokapstrādes nozarē pērn sodīti astoņi uzņēmumu vadītāji.
Kā ekspluatācijā bīstamas apturētas 23 kokapstrādes iekārtas.
Laikā no 17. līdz 24. februārim Latvijā notikuši pieci nelaimes gadījumi darbā. Jēkabpils rajona zemnieku saimniecības “Endzelnieki” kokapstrādes darbinieks pie daudzzāģa guva nāvējošas traumas. Rēzeknes individuālā uzņēmuma “Vika VV” vadītāja nošauta bandītiskā uzbrukumā. Rīgas rajona bērnu aprūpes centrā “Inčukalns” palīgstrādnieks nāvīgi ievainots ar krītošiem baļķiem. Madonas rajona uzņēmumā “Gaiziņš” darbiniece, mēģinot izslēgt iekārtu, smagi traumēja pirkstus. Kuldīgas rajona zemnieku saimniecības “Beltes” strādnieks krītot sasita galvu.
