Skrīveru pensionāru biedrība jūlija sākumā atzīmēja gada jubileju, kopš tā oficiāli dibināta. No visiem Skrīveru pagasta iedzīvotājiem 28,2 procenti ir pensionāru.
Skrīveru pensionāru biedrība jūlija sākumā atzīmēja gada jubileju, kopš tā oficiāli dibināta. No visiem Skrīveru pagasta iedzīvotājiem 28,2 procenti ir pensionāru.
Pirmajā pagasta pensionāru kopsapulcē pagājušā gada martā, kurā lēma par biedrības veidošanu, kopā sanāca 60 skrīveriešu. Tad ievēlēja arī valdi deviņu cilvēku sastāvā. Biedrības dibināšanas kopsapulci sasauca pērn, 16. jūnijā, bet 7. jūlijā to reģistrēja oficiāli.
Skrīveru pensionāru biedrības priekšsēdētājs Jānis Īviņš stāsta, ka šis process bijis grūts, jo nezinājuši, kā jākārto lietas. Tomēr tagad iegūta vērtīga pieredze, kura noder ikdienas darbā.
— Mums bija svarīgi nevis veidot tikai pensionāru apvienību, bet oficiāli reģistrēt biedrību. Tādējādi mūs visās institūcijās pieņem un uzklausa daudz nopietnāk. Ar biedrību vairāk rēķinās, — saka Jānis Īviņš.
Interesanti visiem
Sākumā bija 54 biedri. Tagad viņu pulks kļuvis krietni plašāks, un šīgada 1. janvārī reģistrēti jau 147 Skrīveru pensionāru biedrības biedri.
Īviņa kungs stāsta, ka biedrību veido aktīvāko cilvēku kodols. Daudzi tikai iesaistās atsevišķos pasākumos, bet kopumā visiem ir interese darboties, lai paveiktu kaut ko pašu un pagasta labā.
Sākumā viņi apzināja, ko vēlas izdarīt, un pamazām to cenšas realizēt. Labi izdevies bija konkurss par sakoptāko sētu pagastā, pērn rudenī organizēta arī ziedu izstāde, kurā savu veikumu rādīja dāliju audzētāja Monika Rutka. Organizēta arī tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas un Saeimas Sociālo lietu komisijas pārstāvjiem. Rīkotas dažādas ekskursijas un citi kultūras pasākumi, kurus pensionāri apmeklē labprāt.
Steidz pēc apliecībām
Pēc biedrības iniciatīvas Skrīveros ieradās arī CSDD Aizkraukles nodaļas inspektori, un pensionāri varēja turpat pagastā iegūt velosipēdistu apliecības. Šo iespēju izmantoja vairāk kā simt cilvēku.
Liela labdarības akcija notika arī Ziemassvētkos, kurā čaklākie pensionāri citiem dāvāja savus darinājumus. Bijušas arī vairākas rokdarbu izstādes un balles. Biedrības “kultūras lauciņā” neaizstājama esot Brigita Einberga, kurai ir apskaužamas organizatores spējas.
— Strādājam komandā, lai pašiem būtu interesanti un cilvēki arī vairāk zinātu savas tiesības. Esam apzinājuši visus pagasta pensionārus, bieži pie viņiem viesojamies, lai uzzinātu, kā cilvēki dzīvo un kāda palīdzība viņiem nepieciešama. Svarīgi ir informēt iedzīvotājus, — atzīst Skrīveru pensionāru biedrības priekšsēdētājs.
No malas labāk redzams
Skrīveru pensionāru biedrība darbojas pagasta sociālajā centrā. Tur katra mēneša pēdējā piektdienā no pulksten 10 līdz 13 tiek gaidīti apmeklētāji. Lielu atbalstu biedrībai sniedz arī pašvaldība. Abas institūcijas ir labi sadarbības partneri. Saikne izveidota arī ar pašvaldības izglītības iestādēm, un notiek daudzi kopīgi pasākumi.
— Ikdienā pamanām daudzas lietas, ko pagastā nepieciešams uzlabot, un par to informējam pašvaldību — atsevišķās vietās nepieciešamas gājēju pārejas, pensionārs Jānis Upītis ierosināja Skrīveros izveidot Tautsargu brigādi, kura palīdzētu uzturēt sabiedrisko kārtību. Šobrīd šos jautājumus apspriež. Mēs visu laiku mācāmies, bet, ja ko nespējam, lūdzam citus palīgā, — saka Jānis Īviņš.
Skrīveru pensionāru biedrība ir nokārtojusi visas formalitātes, lai oficiāli varētu saņemt ziedojumus. Atsaucība vēl nav liela, bet savu palīdzību nekad neliedz Skrīveru pārtikas kombināts, restorāna “Klidziņa” īpašnieki, Skrīveru “Vecaptieka”, uzņēmums “Stārastāni” un “Aizkraukles banka”.
“Iegriež” jaunajiem
Šobrīd skrīverieši vairāk sadarbojas ar Aizkraukles pensionāru biedrību, bet labprāt to darītu arī ar citām pensionāru apvienībām, lai organizētu kopīgus pasākumus un dalītos pieredzē. Viņiem ir arī iecere iestāties Latvijas pensionāru federācijā. Īviņa kungs uzskata, ka tikai kopīgiem spēkiem var panākt, lai uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis. Pagaidām tas notiek pārāk lēni.
Skrīveru mūzikas skolas direktore un pašvaldības izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja Iveta Biķerniece atzīst, ka pagasta pensionāru biedrība ir kā dzenulis strādāt arī citiem. Vecāka gada gājuma cilvēku dzīves un darba pieredze lieti noder. Turklāt ikdienas steigā ne visu var pamanīt, un esot apsveicami, ka ir vēl kāds, kurš uz visu paskatās no malas.
