“Man te patīk, gribēju strādāt tieši muzejā,” satikta “Kalna Ziedos”, saka Karīna Rancāne, kura nupat saņēmusi 8. klases liecību, ir 15 gadus veca, tāpēc iekļuva tik pieprasītajā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu nodarbinātības vasarā programmā.
Nodarbinās 87 skolēnus
Kopumā vasaras brīvlaikā jūnijā, iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajā programmā, darbu sākuši 28 skolēni, bet līdz 31. augustam Aizkraukles filiālē plānots nodarbināt 87 skolēnus. “Gan darba devēju, gan skolēnu vēlme piedalīties šajā programmā ir liela, bet diemžēl visiem skolēniem darba vietas nevaram nodrošināt. Tikai tādā gadījumā, ja kāds atteiksies vai neieradīsies darbā, rindas reģistrēšanās kārtībā darbs tiks piedāvāts nākamajam skolēnam vai skolēnam, kurš pats vienojies ar darba devēju,” norāda Astrīda Padoma, nodarbinātības organizatore NVA Aizkraukles filiālē. Viņa stāsta, ka šogad bija pieteikušies 14 darba devēji, tajā skaitā piecas pašvaldības iestādes, deviņi komersanti, piesakot 150 darba vietu.
Uzzina, kas ir darba intervija
Karīna atzīst, ka viņas motivācija strādāt bija iespēja iegūt pirmo darba pieredzi un, protams, nopelnīt. Meitene šajā projektā iesaistās pirmo reizi, jo tikai šogad viņai apritēja 15 gadi. Tas ir vecums, no kura var pieteikties NVA īstenotajai nodarbinātības programmai skolēnu brīvlaikā. Karīna stāsta, ka daži viņas klasesbiedri, lai arī gribēja strādāt, nav tikuši, jo dzimšanas diena vasaras beigās. Divi meitenes vienaudži strādā veikalā. Pēc NVA informācijas, lielākoties skolēni, strādā kā pārdevēja palīgi, labiekārtošanas strādnieki un palīgstrādnieki, noliktavas strādnieki un asistenti personām ar invaliditāti. Taču ir daži skolēni, kuriem šī vasara būs iespēja iegūt iemaņas arī citās jomās, jo strādās kā kioska pārdevēji, sociālais audzinātājs, transporta dispečers, reģistrētājs, pavāra palīgi un apstādījumu kopēji. Skolēniem vasaras darbs ir iespēja iegūt zināšanas par to, kas ir darba intervija, darba līgums un darba tiesiskās attiecības, gūt priekšstatu par darba tirgus vidi — norāda A. Padoma.
Izturēt var katrs
“Ravēju, mazgāju logus, tīru eksponātus — izmazgāju apputējušās glāzes,” par darbiem muzejā stāsta Karīna. “Izravēju šo puķudobi,” viņa rāda uz dobi, kuras malā asti kustina un īgni lūr kaķe Zuze. Īsu brīdi pakavējusies pie kaķenes, Karīna saviļņota teic: “Es sastapu arī čūsku! Zalkti! Te ir kā laukos! Darba daudz, noteikti būs jāatgriežas arī pie izravētās dobes!”
Vaicāju, vai skolniecei tomēr nav grūti vasarā sevi disciplinēt — nākt uz darbu, kamēr citi bauda brīvlaiku? “Pēc dažiem gadiem tā taču būs realitāte,” viņa nopietni saka. “Vienu mēnesi, domāju, var izturēt katrs skolēns.” Karīna spriež, ka strādāt ir labāk jūnijā, jo iegadās garas Jāņu brīvdienas. “Jūlijā ir siltāk nekā jūnijā, iešu uz pludmali, arī augustā nav labi strādāt — jāatpūšas pirms skolas.” ◆
Uzziņa
◆ Visvairāk darba vietu šovasar skolēniem nodrošina SIA “Maxima Latvija”, kur kopā Aizkrauklē, Koknesē un Pļaviņās nodarbinās 17 skolēnus.
◆ Jaunjelgavas novada dome nodarbinās 12 skolēnus, zemnieku saimniecība “Vecsiljāņi” — 12, zemnieku saimniecība “Ragāres” un Aizkraukles novada pašvaldība — astoņus jauniešus, tāpat vairākas darba vietas skolēniem būs sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas” Skrīveros, SIA “Pakavs”, Pļaviņu novada domē, Neretas novada pašvaldībā un citur.
Viedokļi
Jānis Vaivars no zemnieku saimniecības “Ragāres”
— Jūnijā zemnieku saimniecībā strādā divas meitenes. Skolēnu nodarbinātības projektā esmu jau trīs gadus, līdz šim pieredze bijusi ļoti pozitīva. Katrs strādā pēc savām spējām, viņi taču vēl ir jauni cilvēki. Bijuši dažādi jaunieši, arī tādi, kuriem darbs nav paticis, apnīk, bet tie taču ir bērni, viņiem gribas daudzveidīgus darbus, tad to arī mēģinu nodrošināt.
Juris Sprukulis, uzņēmējs
— Skolēnu nodarbinātība ir atbalstāma, projektā esam trešo gadu. Protams, darba devējam ir jāuzņemas papildu atbildība, jāapmāca jaunie, bet uzņēmējs taču arī iegūst. Un tas, ko uzņēmējs saņem, dod papildu iemeslu darboties ar skolēniem, pamācīt. Pārsvarā skolēni dara sezonālos darbos zemnieku saimniecībā vai otrā uzņēmumā (veikalā — aut.) palaiž atvaļinājumos darbiniekus. Dara arī vienkāršus darbus — ceno preces veikalā, protams, darba vadītāja uzraudzībā. Esmu novērojis, ka nav atšķirības, vai pieņemu darbā skolēnu vai bezdarbnieku. Skolēns bieži ir vairāk motivēts strādāt nekā bezdarbnieks, kurš nereti ir tendēts uz bezdarbnieku pabalstu saņemšanu. Skolēnam tas ir pirmais darbs, tāpēc viņš ir ļoti motivēts izdarīt labi, sevi pierādīt. Tāpēc aicinu uzņēmējus nebaidīties no skolēniem.
Dzintra Cepure, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja direktore
— Muzejs skolēnu nodarbinātības projektā iesaistās trešo gadu. Šogad jūnijā strādās tikai viena meitene, bet darba skolēniem būtu daudz vairāk, jāravē taču visu vasaru. Iepriekšējos gadus visus vasaras mēnešus strādāja divi bērni, parasti meitene un puisis — ravēja, zāli pļāva un darīja citus darbiņus. Sadzīvojām draudzīgi.
