Pētījumi rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata — tas, ka cilvēki no Latvijas brauc strādāt uz citām valstīm, ir labs un atbalstāms process.
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata — tas, ka cilvēki no Latvijas brauc strādāt uz citām valstīm, ir labs un atbalstāms process. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2006. gada pirmajā pusgadā no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji veido jau apmēram 2,7% no iedzīvotājiem 15—74 gadu vecumā.
Starptautiskā pieredze liecina, ka migrācija parasti attīstās viļņveidīgi. Tikko rodas jauni emigrācijas motīvi, daļa cilvēku atkal dodas uz ārvalstīm. Latvijā šo tendenci jau izjūtam.
Vai Latvijai darbaspēka emigrācija tiešām ir ieguvums vai zaudējums? Ģimenes, kas saņem naudiņu no Īrijā, Anglijā, Zviedrijā vai citur strādājošajiem radiniekiem, protams, izjūt finansiālo atbalstu. Bet Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā tas nav tik vienkārši.
Samazinās darbspējīgo skaits
Ja iedzīvotāji, kuri ir strādājuši vai arī var tikt nodarbināti šeit, tomēr dodas peļņā uz ārvalstīm, tas Latvijā samazina darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Un samazinās arī preču un pakalpojumu apjoms, ko varētu saražot, ja šie cilvēki paliktu un strādātu Latvijā. Jau tagad izjūtam, ka vairākās tautsaimniecības nozarēs trūkst strādājošo. Visvairāk — būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Visās šajās nozarēs pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem 2006. gada otrajā ceturksnī bija pieaudzis par vairāk nekā 100 procentiem gada laikā. Skaitļi rāda, ka lauksaimniecības un zivsaimniecības profesijās brīvo darba vietu īpatsvars pēdējos trijos gados bijis visai stabils, bet bezdarbs 2005. gada laikā šajās nozarēs būtiski samazinājās. Tas varētu liecināt par to, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā šo profesiju pārstāvji aktīvi izmanto iespēju strādāt ārvalstīs.
Nastu ilgi nevar panest
Savukārt, ja jau strādājošo trūkst, uzņēmumu darbinieki var prasīt un arī pieprasa algas pielikumu, un uzņēmējam nākas šo spiedienu ņemt vērā. Rezultātā algas aug straujāk nekā produktivitāte — darbinieka atdeve nav pieaugusi, uzņēmums vairāk un labāk nav sācis ražot, bet algas jāpalielina, jo darbinieki ir deficīts. Uzņēmējam pieaugošās izmaksas ir jāiekļauj cenā. Preces un pakalpojumi kļūst dārgāki, un uzņēmēji zaudē konkurencē ar ārzemēs saražoto. Tātad iegūtās lielākas algas labums var būt īslaicīgs, jo uzņēmums šo nastu ilgi nevar panest.
Atsūtīto naudu tērē Latvijā
Naudas daudzums, ko ārzemēs strādājošie nosūta saviem radiniekiem, ir jūtami palielinājies — 2006. gada pirmajā pusgadā tas sasniedza gandrīz 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī šajā ziņā atbilde — tas ir ieguvums vai nē — nav tik vienkārša. Pirmkārt, ja aizbraukušie strādātu Latvijā, viņi nodrošinātu ienākumus darba devējam un nodokļus — valstij. Otrkārt, nauda, ko saņem radinieki, tiek tērēta. Palielinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Tas kopā ar aizbraukušā darbaspēka dēļ samazinātajām ražošanas iespējām veicina strauju cenu kāpumu jeb inflāciju. Un to nu gan nākas izjust ikvienam, kurš dzīvo un strādā Latvijā.
Saites ar mājām zūd
Nevar arī droši prognozēt, cik ilgi tiks saņemti naudas sūtījumi no ārvalstīs strādājošajiem. Starptautiskā pieredze rāda, ka aizbraukušo cilvēku saites ar “mājas valsti” pakāpeniski zūd un mazinās arī sūtītā ienākumu daļa. Turklāt emigrācija rada arī sociālās sekas: piemēram, aizbraucot gados jaunākiem cilvēkiem, var rasties būtisks slogs valsts pensiju sistēmai, var pastiprināties dažādi sociālie riski, piemēram, izjūk ģimenes, bērni, vienam vai abiem vecākiem dodoties strādāt uz ārzemēm, tiek atstāti radu vai paziņu uzraudzībā.
Kopumā pētījumi rāda, ka darbaspēka emigrācijas sekas var visai nozīmīgi ietekmēt tautsaimniecību, un acīmredzot politikas veidotājiem šie procesi būs ātri un nopietni jāapsver, formulējot un realizējot Latvijas ekonomisko politiku.
