Lai gan vasara, šķiet, nav īpaši izdevīga nopietnu lēmumu pieņemšanai, jo smadzenes neatkarīgi no cilvēka gribas strādā atvaļinājuma režīmā, tomēr Saeimas deputātiem šis laiks ir karstāks nekā dabā. Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē izskatīšanai komisijām nodeva 11 ar nodokļu reformu saistītus likumprojektus.
Nevar noliegt, kad šo reformu pieteica, tā šķita teju vai kā debessmanna, taču tās noslēgums gan vairs neliekas tik rožains. Jau tagad ir skaidrs, ka reforma nesasniegs mērķi, kas tika izvirzīts tās izstrādes sākumposmā, — sociālās nevienlīdzības samazināšanu. Naudas ir tik, cik ir, un tās pārlikšana no vienas kabatas otrā nekādu īpašu labumu nedod.
Neizprotama ir valdības vēlme nodokļu reformu “izdzīt” cauri Saeimai steidzamības kārtā. Plānots, ka pirmajā lasījumā Saeima par šiem likumprojektiem varētu lemt 17. jūlijā, bet galīgajā lasījumā — 21. jūlijā. Latviešu sakāmvārds gan māca: “Septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez!” Diez vai Saeimas deputāti ir tādi ģēniji, lai dienas laikā iepazītos ar nodokļu reformas 10 likumprojektiem un to pavadošajiem normatīvajiem aktiem? Vismaz nedēļu jau vajadzētu, lai iesniegtu saturīgus priekšlikumus, jo dažas lietas tomēr vajadzētu vairāk apdomāt. Kaut vai par nevalstisko organizāciju finansēšanu. Būtībā ir apdraudēta palīdzība sabiedrības neaizsargātajai daļai — invalīdiem, bērniem. Pēc pašreizējā projekta uzņēmēji vairs nebūs ieinteresēti sniegt palīdzību šīm organizācijām. Valdība līdz šim nav iesaistījusies to finansēšanā.
Bažas rada arī paredzamais akcīzes nodoklis degvielai — patiesībā tas taču nozīmē cenu kāpumu principā visās jomās un nozarēs. Vai tas ‘‘nenoēdīs’’ visus piedāvātos naudas labumus?
Kad jautāju kādam mūspuses neliela uzņēmuma vadītājam, vai, viņaprāt, nākamgad uzņēmuma dzīve kļūs labāka, viņš smejot atbildēja: “Ja “nešmugulēšu”, pastāvēt nevarēšu. Man jau tā viss līdz minimumam samazināts, un kur tad lai es vēl darbiniekiem ņemu naudu minimālās algas palielināšanai?”
Tas nu ir fakts — raudi vai dziedi, sociālais nodoklis velk uz aplokšņu algām. Turklāt darba devēji jau arī nav vakarējie — viņi strādājošo algām piemēro stundu likmi, un tad bieži ir tā, ka darbiniekiem nesanāk pat minimālā alga.
Jaunās nodokļu reformas rezultātā būtu jānodrošina ekonomikas izaugsme. Diemžēl uz papīra uzrakstītais ne vienmēr realizējas dzīvē. Lielākas pensijas, algas un sirdsmiers, bet mazāka birokrātija — tā daļa ekspertu vērtē ieguvumus no Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu reformas. To gribētu visi, taču reālo situāciju pierādīs laiks. ◆
