Aizkraukles rajona statistikas nodaļas vietā izveidots informācijas centrs, kurš darbu sāks 2004. gada 1. janvārī, un četru darbinieču vietā strādās tikai viena.
Aizkraukles rajona statistikas nodaļas vietā izveidots informācijas centrs, kurš darbu sāks 2004. gada 1. janvārī, un četru darbinieču vietā strādās tikai viena. Visus statistikai paredzētos pārskatus uzņēmējiem būs jāsūta ne vairs uz Aizkraukli, bet uz Valmieru.
Aizkraukles rajonā statistikas nodaļa darbojas vairāk nekā trīsdesmit gadu, pašlaik tajā ir četras darbinieces. Nodaļas pašreizējā vadītāja Sarmīte Krēģere te strādā jau divdesmit gadu, pēc augstskolas beigšanas tā ir viņas pirmā un vienīgā darbavieta. Nodaļas reforma rada lielas pārmaiņas arī darbinieču dzīvē. Taču bez darba nepaliek neviena. Krēģeres kundze nākamajā gadā darbu turpinās Pierīgas datu savākšanas un apstrādes centrā Rīgā. Viena kundze ir pensijā, vēl viena darbu atradusi citur. Aizkraukles informācijas centrā statistiķes pienākumus turpinās pildīt Edīte Pīķe—Kubraka.
Arī turpmāk Aizkraukles informācijas centrā pieņems apmeklētājus, sniegs konsultācijas, organizēs lauku saimniecību pārbaudi, kas notiek divas reizes gadā — pavasarī un rudenī. Turpināsies arī mājsaimniecību budžeta pētījumi. Cilvēkiem, kuriem nepieciešamas statistikas ziņas mācībām, dažādiem pētījumiem, citiem mērķiem, tās varēs saņemt tāpat kā līdz šim. Ja nepieciešamās informācijas centrā nebūs, darbiniece palīdzēs sagatavot pieprasījumu datu iegūšanai no Centrālās statistikas pārvaldes Rīgā.
Centrālās statistikas pārvaldes vadība iesaka nepieciešamos datus meklēt interneta mājaslapā www.csb.lv, tur ir arī statistiskās veidlapas uzņēmējiem un instrukcijas to izpildīšanai.
Līdz šim uzņēmēji, kuriem regulāri bija jāsniedz dažādi pārskati, tos veda vai sūtīja uz Aizkraukli. Turpmāk viņiem šie pārskati pa pastu vai elektroniskā veidā būs jāsūta Valmieras datu savākšanas un apstrādes centram. Viņi gan saņēma informāciju, ka pārskati jāsūta uz Pierīgas centru, taču situācija mainījusies, un drīzumā saņems precizētu informāciju.
Centrālās statistikas pārvaldes reforma saistīta ar moderno tehnoloģiju ieviešanu datu apstrādē un pārraidē, līdz ar to nav izdevīgi uzturēt statistikas nodaļas rajonos. Reformas iniciatori uzskata, ka tik nelielā valstī kā Latvija pārvaldes struktūra ir pārāk sadrumstalota. Eiropas Savienībā nav nevienas valsts, kur darbotos tāda sistēma kā šobrīd Latvijā. Arī pirmskara Latvijā rajonos statistikas nodaļu nebija, darbojās centralizēti vadīts intervētāju un brīvprātīgo korespondentu tīkls.
Pirms sākt ieviest pārmaiņas, Centrālā statistikas pārvalde pārbaudījusi, vai iecerētā shēma darbosies. Kopš šī gada jūlija Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas un Valkas uzņēmēji statistikas pārskatus sūtīja uz Valmieru. Rezultāts liecina, ka izmaiņu dēļ sistēma turpina labi funkcionēt.
