Pamatskolas vecuma skolēniem vismaz reizi dienā būtu jāsaņem augošam organismam tik nepieciešamais pilnvērtīgais uzturs.
Pamatskolas vecuma skolēniem vismaz reizi dienā būtu jāsaņem augošam organismam tik nepieciešamais pilnvērtīgais uzturs. Šādu jautājumu risina daudzās valstīs, taču Latvijā diskusija par to sākusies tikai nesen. Diemžēl vienīgais ierosinājums, kas izskanējis no valsts iestādēm un vairākām pašvaldībām, ir aizliegt skolās pārdot čipsus un gāzētās limonādes un skolēniem bez maksas dot dzert pienu.
Šķiet, sasāpējušu jautājumu risināšanā mūsu valstī ir tikai viens scenārijs — pievērst uzmanību kaut kam mazāk svarīgam, lai nomāktu būtiskāko. Skolēnu ēdināšanas ziņā visšokējošākais tomēr ir tas, ka valstī ir arī tādi bērni, kuriem neiznāk naudas ne čipsiem, ne zupai. Nekam. Tiesa, pareizāk būtu teikt — vecākiem neiznāk, jo par savu bērnu pabarošanu vispirms jādomā viņiem. Taču dzīvē viss ir citādi. Ir lauku skolas, kurās daļa bērnu tajā brīdī, kad klasesbiedri iet pusdienās, izņem no somas līdzpaņemtās maizītes, bet ir arī tādi, kuriem ir tikai pusdienu starpbrīdis bez pusdienām…
Protams, pašvaldībā vecākiem neatsaka, ja viņi izpilda ienākumu deklarāciju un lūdz bērniem brīvpusdienas, taču arī to nokārtot ne visiem ir laiks un interese. Ja sabiedrībā neatrodas redzīgas acis, dzirdīgas ausis un iejūtīgas sirdis, viss paliek pašplūsmā. Ir neēduši bērni, jo vecākiem nav naudas, un ir neveseli bērni, jo viņiem pietrūkst pilnvērtīga uztura.
Statistikas dati apstiprina, ka ik gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā palīdzību sniedz apmēram 4000 bērnu, bet ceturtajai daļai no viņiem jāpaliek stacionārā, lai ārstētu slimības, kuru cēlonis ir nepareizs uzturs. Daudziem šīs slimības kļūst hroniskas.
Nesen dzirdēju atziņu, ka bērni vairāk jāinformē par veselīgu uzturu, jāstāsta, ko nevajadzētu ēst. Manuprāt, vispirms jānodrošina, lai visiem būtu, ko ēst. Varbūt lietderīgāks būtu lēmums vismaz sākumskolas bērniem pusdienas skolā dot bez maksas? Visu cieņu tām pašvaldībām, kurās tā ir, un arī Aizkraukles rajonā tādas zinu.
Valstī, kurā var “atrast” teju 40 miljonu NATO sammita rīkošanai, vairākus miljonus augstu amatpersonu ekskluzīvai pabarošanai un izmitināšanai, savai nākotnei — bērniem un jauniešiem — līdzekļus tomēr vēl aizvien neatrod.
