Vairāk nekā 40 Vietalvas un Iršu pagasta lopkopju saņēma sertifikātu, kurš apliecina, ka divus mēnešus ilgajās mācībās viņi apguvuši nepieciešamās zināšanas sekmīgam darbam savā saimniecībā.
Vairāk nekā 40 Vietalvas un Iršu pagasta lopkopju saņēma sertifikātu, kurš apliecina, ka divus mēnešus ilgajās mācībās viņi apguvuši nepieciešamās zināšanas sekmīgam darbam savā saimniecībā.
Šīgada oktobrī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs sāka lauksaimnieku profesionālo apmācību, kuru apmaksā Eiropas Savienība. Mācību mērķis ir uzlabot lauksaimnieku iemaņas un kompetenci nozarē, kurā zemnieks darbojas.
Pirmā grupa Vietalvā
Veidot mācību grupas un organizēt apmācības bija uzticēts lauku konsultāciju birojiem 25 Latvijas rajonos. Arī Aizkraukles rajona lauksaimnieku konsultāciju birojam. Pirmo izveidoja lopkopju apmācības grupu Vietalvā. Reizi nedēļā vecajā pagastmājā ieradās vairāk nekā 40 Iršu un Vietalvas saimnieku, kuri nodarbojas ar piena lopkopību.
Bija saimnieki, kuriem kūtī tikai viena, divas govis, un bija arī tādi, kuru lopi skaitāmi desmitos. Zināšanas par govju pārraudzību, produktivitātes paaugstināšanu, veselību, pārraudzības metodēm, ganāmpulka atražošanu, lopbarības izvērtējumu, Eiropas Savienības standartiem, labturību, tiesību aktiem, atbalsta programmām un ciltsdarbu vajadzīgas visiem.
Nodarbībās saimnieks un saimniece
No dažām saimniecībām mācīties brauca gan saimniece, gan saimnieks. Kas tad mācību dienā govis slauc? Paši vien to darot. Agri no rīta izslauc pirmo reizi, pa dienu mācās un uz pēcpusdienas slaukšanu jau atkal ir mājās. Gan darbi padarīti, gan jaunas zināšanas iegūtas, un viss bijis tik vērtīgs, ka negribējies izlaist ne stundu.
Aizkraukles rajona lauksaimnieku konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Līga Ničiporuka stāsta: “Šī bija lieliska grupa. Visi ar lielu interesi klausījās ikvienu lektoru, aktīvi uzdeva jautājumus un gribētu mācīties vēl. Apbrīnoju cilvēku uzņēmību un izturību. Parasti sākumā semināriem piesakās daudz cilvēku, bet līdz galam iztur tikai daļa. Mums tikai daži cilvēki nevarēja atnākt uz pāris nodarbībām, un tas bija saistīts ar problēmām saimniecībā. Taču viņi ar visu — gan darbu, gan mācībām — lieliski tika galā.”
Vēlas apgūt grāmatvedību
Labas atsauksmes ir arī par nodarbību vadītājiem. Tās lasāmas mācību dalībnieku izpildītajās anketās. Vietalvieši un iršēnieši raksta, ka ieguvuši daudz jaunas informācijas, kuru varēs izmantot darbā savā saimniecībā, piemēram, par ganību un zālāju ierīkošanu, dzīvnieku ēdināšanu, zemes apstrādi, lopbarības sagatavošanu un mēslojuma lietošanu. Labi sagatavoti bijuši mācību materiāli. Nākotnē zemnieki labprāt vairāk uzzinātu par grāmatvedības dokumentu kārtošanu.
Nāk bez pierunāšanas
Vietalvas pagasta lauku attīstības speciāliste Inese Eiduka lielo mācību dalībnieku skaitu skaidro ar iespēju turpat uz vietas satikt visus speciālistus. “Ne jau katru dienu pie mums atbrauc savas nozares profesionāļi, un ne visi pagasta zemnieki var regulāri izbraukāt uz Aizkraukli. Tāpēc tik daudz zemnieku izmantoja iespēju mācīties. Nekad jau nevar paredzēt, kādas zināšanas būs nepieciešamas nākotnē un kādas būs prasības lopkopjiem. Iegūtā informācija un saņemtais sertifikāts noteikti noderēs. Protams, bija lietas, kuras zemnieki jau zināja, taču tagad atkārtoja reiz dzirdēto vai lasīto.”
Vietalvas un Iršu pagastā zemnieki galvenokārt nodarbojas ar lopkopību — tur slaucamas govis vai audzē gaļas lopus. Šo izvēli nosaka zemes mazauglība un relfejs šajā apvidū.
“Sākumā baidījos, vai izdosies savākt vienai grupai nepieciešamo klausītāju skaitu. Taču beigās viņu bija pat divas reizes vairāk. Nevienu nevajadzēja pierunāt nākt mācīties. Ar piena savācēju izsūtīju visiem zīmītes par nodarbībām, un viņi pieteicās paši,” atceras Inese Eiduka.
Pošas jau otrajam projektam
Vietalviete Sandra Krīgale atzīst, ka ikdienas darbā palīdzēs zināšanas par teļu audzēšanu, govju slimībām un dzīvnieku labturību. Krīgales kundze novērtē arī gūto informāciju par ciltsdarbu un slaukšanas iekārtām.
Viņas saimniecībā “Graudiņos” ir 40 liellopu, no kuriem 16 ir slaucamas govis. Krīgales kundze realizējusi pusnaturālās saimniecības pārveides projektu. Pirmajā kārtā par piešķirto atbalstu iepirkti lopi, bet otrajā kārtā plānots iegādāties tehniku. “Graudiņu” saimniece atzīst, ka sagatavot pieteikumu pirmajam projektam un izpildīt visus nosacījumus nebija grūti, tāpēc viņa gatavo pieteikumu jau nākamā atbalsta saņemšanai. Izmantojot šo iespēju, saimniecībā plānots sasniegt Eiropas Savienības standartus — iekārtot piena māju atbilstoši visām prasībām.
Zemniekam jāzina viss
Labas atsauksmes par mācībām ir arī iršēnietei Ņinai Krūmiņai. Viņa ar vīru Jēkabu saimnieko “Mētrās” un aprūpē deviņus lopus, arī trīs slaucamas govis, kuras saimniece vēl pagaidām slauc ar rokām.
“Uz mācībām brauca vīrs, bet pēc katras nodarbības visu mājās izstāstīja. Šīs bija pirmās mācības, kurās kāds no mums piedalījās, un viņš bija ļoti apmierināts. Pēc nodarbībām abi pārlūkojām visus iegūtos materiālus,” stāsta Krūmiņas kundze. Zeme saimniecībā nav labvēlīga labības vai dārzeņu audzēšanai, tāpēc nodarbojas ar lopkopību. Lopbarībai gan saknes audzētas, vākts siens un iegūta zaļbarība, taču zeme ir mālaina. Pienu iršēnieši nogādā Aizkraukles savāktuvē, no kurienes tas tālāk nokļūst Rīgas piena kombinātā. “Ar visu saimniecībā jātiek galā pašiem, tāpēc jāpārzina daudzas nozares. Jāprot atšķirt dzīvnieku slimības, rūpēties par gotiņām, nodrošināt viņām visu nepieciešamo, arī grāmatvedība jāzina, jāmāk sagatavot pieteikumus dažāda atbalsta saņemšanai. Jāmācās daudz, tāpēc priecājamies par radīto iespēju,” saka Ņina Krūmiņa.
Nākamās Eiropas Savienības apmaksātās mācības lopkopjiem sāksies 5. janvārī, un tās notiks Neretā. Arī šajā grupā pieteicies divas reizes vairāk lopkopju, nekā pieprasīts grupas nokomplektēšanai. Mācīties gribētāji ir no Neretas un apkārtējiem pagastiem, un piedāvātās tēmas nodarbībās būs tādas pašas kā Vietalvā.
