Kādas mūsdienās retas profesijas pārstāvis ir arī Aizkrauklē — pulksteņmeistars Gunārs Purgailis. Šonedēļ viņa dzīves pulkstenis noskaitījis 60 gadu. Viņa darbavietā vienīgā mūzika ir pulksteņu tikšķi, pusstundās un apaļās stundās — zvanu skaņa. Bet agros rītos un svētdienās šo mūziku nomaina Daugavas plūduma miers un makšķere. Un vēl Gunāram ir daudz burtnīcu, kurās ik dienu kaut ko ieraksta.
Meistara izglābti
Jubilārs žigli ieraksta kārtējo rindu burtnīcā, liek malā žurnālu, un brīdi “runā” tikai lieli sienas, mazāki galda un pavisam mazi rokas pulksteņi, līdz ierunājas to saimnieks. Daudzi no te esošajiem laikrāžiem var būt pateicīgi meistaram, jo pasargāti no iznīcināšanas, kad iepriekšējie saimnieki tos grasījās izmest. Iztīrīti un noregulēti, tie cits citam līdzās turpina skaitīt sekundes, minūtes un stundas.
Gunārs man rāda kādu ierīci, kurā ir sirds kardiogrammas aparātam līdzīga papīra lente un tāda kā adata, kura zīmē pulksteņa ritmu. Ierīce kalpo jau vairāk kā 30 gadu, bet meistars pats ar pulksteņiem sācis aizrauties no 1967. gada. Toreiz iestājies pulksteņmeistaru jeb Rīgas 34. profesionāli tehniskajā vidusskolā. Divas vien skolas visā plašajā Padomju Savienībā sagatavoja šādus speciālistus, un otra bija toreizējā Gorkijā.
Nākas mācīties krieviski
Rados gan neviens šādu arodu neprata. Tēvs bija lauksaimnieks, tāpēc par iemaņu mantošanu nav runas. Vecākais brālis, kurš jau dzīvoja Rīgā, gostiņietim Gunāram ieteica mēģināt iestāties šajā skolā. Toreiz pat nezinājis, ka mācības notiks tikai krieviski. Valodai zinājis vien pamatus, bet divos mācību gados apguvis perfekti. Praksē strādājis pulksteņu labošanas cehā. Esot tāds bijis — liela divstāvu ēka, kurā saveda pulksteņus, savāktus no visām mazajām darbnīcām. Tur laboja tikai rokaspulksteņus. Citā vietā bija izvietots sienas pulksteņu un modinātāju labošanas cehs. Skolu pabeidza 30 audzēkņu grupa, bet par meistariem kļuva labi ja puse. Kādu laiku Gunārs sazinājās ar kursabiedru no Madonas, bet nu jau viņš ir aizsaulē. Arī Aizkrauklē reiz strādājusi meistaru brigāde — četri pulksteņu labotāji.
Pašam sava “Google”
Darbnīcas plauktos “Jantarj”, “Vesna” un daudzu citu marku pulksteņi, un Gunārs teic, ka bijušajā Savienībā bijis ap 20 ražotņu un ap 300 marku pulksteņu. Gunārs pats jau 20 gadu lieto Francijā ražotu kvarca pulksteni ar baterijām. Esot pieradis pie viena un nešķiroties no tā ne mirkli, arī gulēt ejot, neņemot nost.
Mūsdienās pulksteņu nēsāšana pamazām sāk izzust, un laikrāži kļūst lēti, principā nelabojami, un vienīgais darbs ir tiem nomainīt bateriju. Uz pulksteņiem arī tagad saraksta visu, ko vajag, un tādam, kam uzraksts vēsta, ka iekšā 17 rubīna akmeņu, patiesībā nav neviena. Tāpēc arī darba arvien mazāk. Darbā brīvajos brīžos Gunārs asina prātu, risinot krustvārdu mīklas. Lai citas risināt būtu vieglāk, nākamajā mīklu žurnālā publicētās atbildes, sagrupētas pa nozarēm, viņš ieraksta burtnīcās. Vairāku gadu laikā to sakrājies daudz. Ar datoru jubilārs nevēlas draudzēties, lai gan atzīst, ka tad visas atbildes būtu mirklī atrodamas. Jautāju, cik rāda Gunāra iekšējais pulkstenis? “Ja iedomājos, cik gadu jau ir, tad jūtos uz visiem 60,” secina jubilārs.
Sēņo un makšķerē
Vai arī pats kā labs pulkstenis dzīvē cenšas vienmēr būt laikā? Gunārs nosmaida un teic, ka cenšoties aplam nekavēties. Laika pietiek sēņošanai un dārza darbiem. Baraviku šogad esot maz, bet gailenes tagad grūtāk atrast, citus gadus tās pat novembrī lasītas. Vasarā darbdienu rītos agri, ap četriem, mostoties un pāris stundu pavadot vienatnē ar dabu, bet brīvdienās kopā ar sievu. Makšķerēšana palīdz atgūties no darba, kas nemaz tik vienmuļš un rāms, kā no malas varētu likties, nav. Nebūt nav tā, ka, atverot salūzušu pulksteni, uzreiz skaidrs, kas par vainu. Visbiežāk pulksteni nākas pilnībā izjaukt. Tad speciālā aparātā detaļas mazgā, un seko pats sarežģītākais — visu atkal salikt kopā.
Pusi dzīves zem galda
Agrāk par pulksteņmeistariem smejoties teica, ka pusi dzīves viņi pavada, zem galda meklējot nokritušās smalkās detaļas. Mikroskrūvītes, atsperītes ir tik mazas, ka, izlēkušas no pincetes, tās var arī neatrast. Bet meistars ir rūpīgs un ne tikai darbā.
Izauklējis trīs meitas, nu var priecāties arī par četrām mazmeitām. Viņas un citi radi šodien ieradīsies sveikt jubilāru, un esot sarīkots arī kāds īpašs pārsteigums. Kāda būs dāvana, to gan Gunārs pat nenojauš. Savulaik gadījies dzimšanas dienā saņemt dāvanu — pulksteni, bet kāds draugs stāstījis, ka viņam kāzu dienā uzdāvināts 15 pulksteņu. Šāds pārsteigums meistaru negaida, bet vispār dzīvē svētku varētu būt vairāk, tāpēc, tuvojoties dzimšanas dienai, esot patīkams satraukums, uzlabojoties garastāvoklis.
