Jūnija vidū pievērsu “Staburaga” redakcijas uzmanību unikālajai jūlija lielo planētu konfigurācijai saistībā ar iespējamajām dabas nelaimēm. Uzskaitu līdz šim piedzīvoto notikumu gaitu.
1. Domāju, ka daļa “Staburaga” lasītāju varēja sajust Jupitera tuvošanos nedēļu iepriekš. Parastie “planētu slimības” simptomi ir pārejoša sirds nepietiekamība un/vai reiboņi.
2. Ap to pašu laiku Saules vainagā atveras īslaicīga plaisa un Atlantijā no zila gaisa rodas vidēji stipra vētra, atskaņas no kuras sasniedz arī Latviju. Vētra ASV rada 400 miljonu dolāru lielus zaudējumus.
3. Saules aktivitāte izrādās neticami zema, līdz ar to pirmajā — Jupitera posmā — viss arī beidzas.
4. Tuvāk ekvatoram esošās zemes turpina pludot. Ķīnieši saka, ka tādi plūdi nav bijuši kopš 1961. gada. Lūk, jums arī slavenais sešdesmit gadu Saturna — Jupitera cikls — kā no grāmatas.
5. 13. jūlijā ekstrēmo dabas parādību analīzes un prognozes vietne “Severe Weather Europe” secina, ka Eiropā iestājies jūlijam neraksturīgi auksts laiks. Baltijā tas pagaidām izpaužas mazāk.
6. Sasniedzot Jupiteru, Zemes apakšējā atmosfērā iestājas dīvains miers, ko varbūt varētu salīdzināt ar orkāna centru.
7. No 15. līdz 19. jūlijam Zeme atrodas starp Sauli, Jupiteru un Saturnu. Planētas jūtami mūs dzesē, salnu briesmas saglabājas līdz kādam 23. jūlijam. Meteorologiem šādā gadījumā vajadzētu mūs pabrīdināt.
8. Ap 20. jūliju gaidāms, ka Saturns, Zeme, Mēness un Saule nostājas apmēram uz vienas līnijas. Tas varētu radīt sajūtamu vētru, kas noslēdz šo interesanto posmu. Jūlijs nav gluži vētru mēnesis. 2019. gada vētrainais jūlijs bija vairāku apstākļu sakritības rezultāts. Asu pārdzīvojumu cienītājiem šai ziņā jāgaida līdz oktobrim (vai labāk — līdz 2022. gada rudenim).
9. Pēc šīs iespējamās saviļņošanās jūlija beigās vajadzētu atgriezties karstumam — līdz pat septembra sākumam.
10. Neticami zemās Saules aktivitātes dēļ Eiropa būs no šīs situācijas lēti tikusi. ◆
