Alergologi arvien lielāku sabiedrības uzmanību aicina pievērst alerģijai kā slimībai, kuras izplatība pasaulē jau ir pielīdzināma epidēmijai un saslimšanas kļūst arvien smagākas. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka nākotnē ar alerģiju saskarsies gandrīz katrs otrais eiropietis. Aicinot vismaz uz vienu dienu izmainīt savus un ģimenes paradumus, lai samazinātu iespēju iemantot kādu alerģiju, “Neutral” zīmols un akadēmijas alergologi līdz pat mēneša beigām aicina iedzīvotājus iesaistīties akcijā “Diena BEZ alerģijas” un apzināties alerģijas cēloņus.
Metas pumpas
39 procenti “Neutral” akadēmijas aptaujas respondentu Latvijā atzinuši, ka saskaras ar alerģiju. “Alerģija ir mūsu gadsimta slimība,” apstiprina alergoloģe Dace Kārkliņa. Viņa teic — galvenie alergēni katrā vecumā ir citi. “Pēdējā laikā alergologi runā par “alerģiju maršu”. Bērniem visbiežāk ir pārtikas alerģijas. Tad viņi aug lielāki, vairāk sadraudzējas ar pārtiku, un alerģija maina savu veidolu — sākam just ziedputekšņus, pelējumu, mājas putekļus,” stāsta speciāliste.
Ir arī tādas alerģijas, kas ar laiku nezūd. Piemēram, ir cilvēki, kuri no dzimšanas ir jutīgi pret zivīm, riekstiem, un viņiem ar alerģiju jāsadzīvo mūža garumā. Ir gadījumi, kad cilvēki pēkšņi kļūst alerģiski, piemēram, uz bišu vai lapseņu kodumiem.
Alerģija var būt redzama uz ādas, citam tek deguns, asaro acis vai ir grūti elpot. “Cilvēki dažkārt domā — ai, man jau tās hroniskās iesnas, sēž, šķauda un klepo. Bet atliek atnākt pie alergologa un secināt, ka pie vainas mājas putekļi,” skaidro speciāliste. Neārstēta alerģija ne vien sagādā neērtības, jo pastāvīgi nākas šķaudīt, klepot vai kasīties, bet ar laiku pat izmainās runa ar nazālu pieskaņu.
Ieradumi veidojas ģimenē
To, vai cilvēks būs alerģisks, nosaka arī iedzimtība, atzīst alergoloģe. “Ļoti daudz ietekmē iedzimtība — vai abi vecāki ir alerģiski vai neviens tāds nav. Gēni nosaka ļoti daudz, bet aizvien vairāk alerģiju rašanos ietekmē mūsu ieradumi un apkārtējā vide — ko ēdam, dzeram, kā un kur guļam, ar ko tīrām māju, mazgājam drēbes. Tas viss veido mūsu spēju reaģēt uz alergēniem.”
“Neutral” akadēmijas alergologi šo gadu pasludinājuši par bērnu gadu, aicinot daudz lielāku uzmanību pievērst esošo un topošo vecāku paradumiem un neveicināt alergēniem bagātas vides veidošanos. Jo vecāki agrāk pirms bērna dzimšanas lielāku uzmanību pievērsīs savam dzīvesveidam, jo vēlāk paši un bērni būs mazāk pakļauti alerģiskām izpausmēm.
Tieši ģimenē veidojas mūsu ieradumi — tas, ar ko ikdienā saskaramies, lielā mērā ir mūsu vecāku diktēts. “Pētījumos pierādīts, ka daudz no svara ir tas, ko ēd un dara mamma, kamēr gaida mazuli. Tāpat ļoti svarīgi, ko tētis ēd. Bet jau tad, kad bērniņš ienācis mūsu vidē, ir svarīgi, vai mamma ir pārliecināta, par to, ko dara, vai viņai patīk eksperimentēt vai arī viņa ir ļoti bailīga,” teic speciāliste.
Rūda arī E vielas
D. Kārkliņa norāda — jaunās māmiņas mēdz pārāk daudz uzticēties izlasītajam, mazāk ļauties sajūtām. Ja grāmatā rakstīts, ka bērns ar krūti jābaro līdz sešu mēnešu vecumam, nebūt nenozīmē, ka viņam nedrīkst piedāvāt papildus arī ko citu. “Pēdējā laika pētījumi pierāda, ka bērnam ir jāļauj pagaršot jau tad, kad viņš to grib. Ja mazais mammas klēpī izrāda interesi par banānu, ko mamma ēd, ir jāļauj viņam sajust arī citas garšas. Jāļauj darboties ar smaržām, garšām, sajust lietas caur ādu,” pārliecināta alergoloģe. Pat ja bērnam pēc tam uzmetas kāda pumpa, tas nav nekas briesmīgs.
“Cik daudz bērnu un vecāku, tik daudz viedokļu. Mūsu laikmetā vecāki ir ļoti gudri, daudz lasa, prasa padomus apkārtējiem. Tas viss ir jāizlaiž caur sevi un jāsaprot, ko es savam bērnam gribu un dodu, vai es dzīvoju dabīgi, ēdu tikai bioloģisku pārtiku,” skaidro D. Kārkliņa. Var veidot ideālu vidi, taču tad bērns aiziet uz skolu, nopērk sev krāsainas konfektes un viņam izsitas pumpas. “Protams, tas ir slikti, ka skolēni bērnībā nav dabūjuši noteiktu E vielu daudzumu un pieraduši pie tām, jo E vielas mums ir visapkārt. Un tad ir jautājums — vai tas ir tik ļoti labi, ka mēs bērnu nekad nepanašķojam ar kādu konfekti vai šokolādi, jo tomēr viņam kārojas un kaut kad viņš ar tām saskarsies.” Speciāliste atzīst — ne pārāk sterila vide, ne burkāns tieši no dobes nav ieteicami, katram jāatrod savs zelta vidusceļš, kas pašam ir pieņemamākais.
Laucinieki — mazāk alerģiski
Kaut ārpus pilsētas ir vairāk pļavu, lauku, zemes ceļu, no kuriem paceļas putekļi, ir pierādīts, ka laukos cilvēki ir mazāk alerģiski nekā pilsētā. “Alerģija ir lielo pilsētu slimība. Mums liekas, ka laukos to alergēnu ir vairāk — pļavas, ziedi, dzīvnieki staigā iekšā ārā. Pilsētā nopērkam vienu mazu kaķīti un pret to pašu esam alerģiski. Apkārtējā vide ir tā, kas mūs ietekmē. No vienas puses, jo sterilāku vidi ap sevi veidojam — grīdas mazgājam ar vienu līdzekli, logus ar otru, traukus ar trešo —, jo asāk reaģējam uz dabā sastopamajām vielām,” teic alergoloģe.
Pilsētā ir arī lielāks gaisa piesārņojums. “Piesārņojums pārnēsā visus alergēnus, un tas, ko mēs ieelpojam ar piesārņoto gaisu, ir daudzreiz koncentrētāks nekā, piemēram, pļavā, kad ieelpojam vienkārši ziedputekšņus. Pilsētā ieelpojam sajaukušos alergēnus kopā ar izplūdes gāzu daļiņām. Laukos — salīdzinoši tīrāku gaisu un tīrākus alergēnus. Regulāra saskarsme ar alergēniem rūda mūsu imūno sistēmu, pret tiem kļūstam nejutīgi,” skaidro alergoloģe.
Ja ir aizdomas par alerģiju, vispirms var vērsties pie ģimenes ārsta, kurš tālāk norīkos pie alergologa. Taču pie speciālista var nokļūt arī bez nosūtījuma par maksu. Tad alergologs vizītes laikā centīsies noskaidrot, vai, piemēram, klepus, iesnas un izsitumi ir alerģiski. ◆
Pie alergologa gan dodas ar konkrētu problēmu — speciālists nevar prognozēt alerģiskumu, bet var noteikt paaugstinātu jutīgumu. Tieši simptomu neesamība pēdējo atšķir no alerģijas, un paaugstināta jutība pret alergēnu dzīves kvalitāti neietekmē. D. Kārkliņa skaidro — ja cilvēks šķauda tieši pavasarī, kad viss apkārt zied, pierādīt alerģiju vajadzētu doties nesezonā. Sezonas laikā to izdarīt ir grūtāk, jo tiek lietoti medikamenti, kas mazina alerģiju. ◆
