Sunākstes saieta namā noslēdzās Jaunjelgavas novada teritorijas plānojuma un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Tās laikā novada katra pagasta iedzīvotājiem izklāstīja ilgtspējīgas attīstības stratēģijas plānu līdz pat
2033. gadam un teritoriju plānojuma jaunos nosacījumus.
Maz interesentu
Apspriedē Sunākstē, kurā piedalījās arī “Staburags” un kura sākās piecos vakarā, ieradās mazāk kā desmit iedzīvotāju. Nezināja vai nebija ieinteresētības, iespējams, kā viens, tā otrs.
Sanāksmes sākumā to, kas iekļauts nākamo 20 gadu plānā, īsumā izklāstīja Alda Paura, kura gan šajās apspriešanās piedalās kā privātpersona, bet iepriekš līdzdarbojusies vairāku attīstības stratēģiju veidošanā un ir cieši saistīta ar Jaunjelgavas novadu. Vienā teikumā viņas teiktais skanētu — gribam dzīvot kā Eiropā, nevis tās nomalē. Gribam sakoptu vidi, labklājību, stipras ģimenes, stabilus ienākumus, vietējo resursu izmantošanu, nodarbinātību un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tam savukārt vajadzīgi izglītoti cilvēki, daudz darba vietu. Biznesa nozares, kuras šobrīd iekļautas nākotnes plānā, ir tās pašas, kas nemainīgas jau gadiem — lauksaimniecība, mežsaimniecība (60% no novada uzņēmējdarbības), pārtikas rūpniecība, atjaunojamie energoresursi (šķeldas ražošana), akvakultūra (zivju dīķi), lopkopība, bioloģiskā lauksaimniecība un tūrisms. Lai tuvinātos esošajiem vai nu jau arī nākotnes mērķiem, novada deputāti lēmuši, ka turpmāk visiem novada pagastu centriem būs vienāda teikšana un Jaunjelgava nebūs kā galvaspilsēta.
Ja ļautu, apmežotu visu
Pirmajā redakcijā pieņemtais plāns paredz par tūrismam atvēlētām teritorijām nosaukt Daugavmalu, kā arī Sunāksti un Seci. Ceļš gar Daugavu uz Staburagu nosaukts par ainavu ceļu, par īpaši skaistu ainavu arī Zilais kalns pie Sunākstes. Saimnieki, uz kuru zemes šīs skaistās ainavas būs, nemaz tik brīvi nevarēs rīkoties — vispirms būs jāpadomā par jauko skatu un tikai pēc tam par savu labumu. Šīm platībām noteikti apmežošanas un apbūves ierobežojumi, piemēram, atļauju varētu nedot vēja ģeneratoru izveidei.
Santa Pētersone no SIA “Reģionālie projekti”, kas izstrādā teritoriālo plānojumu, sanākušos informēja, ka viņu veiktais darbs attiecas uz nākamajiem 12 gadiem un tas nosaka prasības zemes izmantošanai un apbūvei. Izstrādātie noteikumi paredz, kuru zemi drīkst apmežot, kur celt māju, kur rakt derīgos izrakteņus utt. Noteikumi vēl nav deputātu apstiprināti, tātad iespējamas korekcijas. Iedzīvotāji jautāja par platību zonējumu, par to, kuru zemesgabalu kādiem mērķiem var izmantot. Piemēram, ja pašreiz zonējums paredz dzīvojamo māju būvi, vai to var pārvērst par lauksaimniecībā izmantojamu zemi?
Jaunajā Jaunjelgavas novada teritoriālajā plānojumā iekļauti 33 vietējās nozīmes kultūrvēsturiski objekti, bet saraksts joprojām ir atvērts jauniem ierosinājumiem. Īpaša uzmanība plānojumā jāpievērš meliorētajai lauksaimniecības zemei, to nepakļaut apmežošanai, pret ko iebilst valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
Trīs kilometri — daudz vai maz?
Alda Paura, kura piedalījusies vairākās novadā rīkotajās apspriedēs, teic, ka Staburaga pagastā lielas diskusijas raisīja rūpnieciskās apbūves teritorijas, konkrēti bijušais liellopu audzēšanas komplekss “Muktiņi”, kurā daudznozaru kompānija “Daugava” vēlas izveidot cūku intensīvās nobarošanas fermu un biogāzes ražotni. Pašreizējie apbūves noteikumi to neatļauj veikt 3 kilometru rādiusā no ciema robežas. Daļa no sanākušajiem Staburaga pagasta saieta namā bija gatavi ierosināt visam pagastam noteikt tūrisma objekta statusu. Daudzeses un Sērenes pagastā iedzīvotāji iebilduši šādiem nosacījumiem, sakot, ka 3 kilometri ir par daudz, toties staburadzieši šādas būves pagasta teritorijā nevēlas vispār. Īpaši tie, kuri dzīvo Rīgā, bet iegādājušies īpašumu, uzcēluši mājas pagastā, nevēlas nekādu rūpniecības attīstību, bet gan dzīvot tīrā, zaļā vidē. Tas vietējiem savukārt nozīmē maz izredžu darba vietu rast tuvāk mājām. Daudzeses pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Ozoliņš bijis labi sagatavojies sabiedriskajai apspriešanai un izteicis daudzus vērā ņemamus priekšlikumus.
Stratēģijas un plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmā kārta turpināsies līdz 28. novembrim, tāpēc neesiet kūtri un nesakiet, ka nezinājāt! Ejiet, runājiet, prasiet, nevis vēlāk pārmetiet, ka nekas nav labi! Citādi jūsu vietā izlems citi, un tas jums var nepatikt.
