— Vai uz žurnālistu jautājumiem Latvijā politiķiem un iedzīvotājiem jāatbild valsts valodā?
Juris
no Latgales
— Latgalē valodu sajaukumu, manuprāt, var izjust vislabāk, jo vienuviet runā gan latviski, gan latgaliski un krieviski. Ja mani uzrunātu, es “automātiski” atbildētu latgaliski. Politiķiem pēc iespējas vairāk jārunā latviski, jo kur citā pasaules vietā gan to vēl varētu darīt, ja ne Latvijā? Vienīgi nezinu, vai citā valodā runājošie žurnālisti saņems vajadzīgās atbildes, jo brīdī, kad latvieši cenšas savu domu noformulēt svešvalodā, ar viņiem var mazliet manipulēt.
Edītes kundze
Staburaga pagastā
— Manuprāt, problēma ir nevis valstsvīros, bet šīs paaudzes dzīves uztverē. Es arī pie tās piederu un ne reizi vien esmu atskārtusi — ja mani kāds uzrunā krieviski, es sarunu turpinu krievu valodā, kaut gan vajadzētu runāt latviski. Varbūt arī citiem tas ir pieradums, lai gan atbalstu, ka Latvijā vajadzētu pēc iespējas vairāk runāt latviski, arī politiķiem. Iespējams, to veiksmīgāk izdarīs jaunā paaudze.
Iveta Isakoviča
Neretā
— Domāju, ka pareizāk būtu runāt valsts valodā pēc iespējas vairāk. Kad politiķi lauzās krievu vai angļu “mēlē”, lai atbildētu uz žurnālistu jautājumiem, viņu valodu prasme tādējādi neuzlabojas, turklāt viņiem ne vienmēr izdodas noformulēt savu domu tā, lai arī pārējie saprastu, nevis pārprastu. Protams, visiem gribas parādīt, ka bez dzimtās valodas pārvalda arī svešvalodas, tomēr tad jābūt par sevi pārliecinātam.
