Latvijā viesojās Eiropas tautu deju kolektīvs no Brazīlijas pilsētas Ižuī, kuram dots Staburaga vārds. 20 aizrautīgi jaunieši iemīlējuši latviešu tautasdejas un pirmo reizi viesojās kolektīva nosaukuma dzimtenē, par ko tik sen bija sapņojuši.
Latviešu Zaķis ceturtajā paaudzē
Ižuī pilsētas Latviešu biedrības kultūras direktore 1990. gadā viesojās Latvijā. Iespaidojoties no Staburaga skaistuma un vēstures, atgriežoties tika izveidots deju kolektīvs ar tādu pašu nosaukumu. Ižuī ir pirmā Brazīlijas pilsēta, kurā latviešu ģimenes apmetās dzīvot jau 19. gadsimta beigās. Lai gan latviešu tur netrūkst arī šodien, deju kolektīvā “Staburags” dejo 20 brazīliešu un tikai vienai dejotājai ir latviešu saknes ceturtajā paaudzē. Marias Augustas Sakis uzvārds, visticamāk, bija latviešu Zaķis, kas laika gaitā pielāgojies vietējai izrunai. Dejotājus aizrauj latviešu tautasdeju temperaments, ātrums un muzikālais pavadījums. Lai gan kolektīva repertuārā ir vairāku Eiropas tautu dejas, tuvākās ir tieši latviešu.
Mācās, skatoties videoierakstus
Dejas lielākoties tiek apgūtas, skatoties dažādus videomateriālus. Iecienīta jauno deju soļu apguvē ir interneta vietne www.youtube.com. Latviešu dejotājiem viesojoties Ižuī pilsētā, notiek kopīgi deju mēģinājumi, kas palīdz pilnveidot iemaņas.
Šī bija pirmā kopīgā deju kolektīva viesošanās Latvijā, pirms diviem gadiem Dziesmu un deju svētkus klātienē vēroja Brazīlijas deju kopas “Staburags” vadītājs Sandro Roberto Medeiross. Brauciens bija iespaidiem bagāts un vainagojās ar jauniem deju ierakstu materiāliem. Ik reizi, kad rodas iespēja, kolektīvs papildina latviešu tautastērpu krājumus. Šogad Sandro braucienu baudīja kopā ar sievu, kura dejo kolektīvā, un viņu sešus mēnešus veco meitiņu.
Sapņi piepildās
Iepazīties ar brazīliešu daiļradi varēja Sēlijas novadu apvienības trešajos tautas mākslas svētkos “Sēlija Rotā”, kas notika Jaunjelgavā. Skatītāju vērtējumam tika nodotas Brazīlijas tradicionālās gaučo dejas, kurām ir sena vēsture, un tās izceļas ar krāšņiem tērpiem. Vīriešu tradicionālajam gaučo apģērbam raksturīgas platas bikses, sarkans kakla lakats un ādas zābaki, savukārt sievietes tērpjas krāsainās kleitās. Pārģērbušies latviešu tautastērpos, dejotāji nodejoja četras latviešu tautasdejas.
Viesošanās laikā brazīlieši apmeklēja skaistākās Latvijas pilsētas — Cēsis, Rīgu un Siguldu, jaunieši iepazina vietējo kultūru un sniedza koncertus, baudīja “Skrīveru saldumu” konfektes un tikās ar Latvijas Republikas kultūras ministri Daci Melbārdi, taču vislielāko saviļņojumu viņiem sagādāja Staburaga apmeklējums. Par kolektīva nosaukuma dzimteni brazīlieši bija lasījuši, taču klātienē, pārņemti ar dabas skaistumu, jaunieši fotografējās, priecājās un dejoja ikvienā vietā, kur bija uzraksts “Staburags”. Lielu prieku viņiem sagādāja arī Jaunjelgavā pamanītais laikraksts “Staburags”. Saikni ar Latviju stiprināja arī kāda likumsakarība — Staburaga saieta nams sākotnēji bija projekts ēkai okeāna krastā Brazīlijā. ◆
