Aizvadītās nedēļas nogalē Salacgrīvā, jūras krastā, improvizētā Robinsonu salā, pulcējās simtiem sievu, vīru, bērnu, lai vienotos akciju sabiedrības “Diena” 5. olimpiskajās spēlēs “Salacgrīva. Reloaded”.
Aizvadītās nedēļas nogalē Salacgrīvā, jūras krastā, improvizētā Robinsonu salā, pulcējās simtiem sievu, vīru, bērnu, lai vienotos akciju sabiedrības “Diena” 5. olimpiskajās spēlēs “Salacgrīva. Reloaded”. Sportoja un medaļas pārveda arī “Staburags”.
Akciju sabiedrība “Diena” sporta spēles rīko reizi divos gados, šīs bija jau piektās. “Staburags” spēlēs piedalījās trešo reizi.
Šoreiz spēļu vadmotīvs bija Robinsonu sala un ar to saistītie sportaveidi — ne tikai tradicionālais futbols, strītbols, virves vilkšana, bet arī visai atraktīvas iespējas. Piemēram, Robinsonu stafete, slapjais volejbols, virvju taka un citas.
Kopumā spēlēs 14 komandās piedalījās ap tūkstoš cilvēku. Pirmajā vietā skaitliski lielākā komanda — “Abonēšanas centrs “Diena”” jeb “ACD”.
Taču arī “Staburaga” komanda “Samēni”, kuras nosaukums izvēlēts atbilstoši spēles vadmotīvam: ja ir sala, ir arī ūdens, tajā mīt zivis, arī sami, mājup neatgriezās sausā.
Par lieliski noformētu telšu pilsētiņu, ievītu zivīm pilnā zvejnieku tīklā, kur katru ienācēju sagaidīja smaidīgu samu pāris — pirmā vieta. Nometnes vērtētāju — Robinsona un Piektdienes balto kazu — mazliet gan piekukuļojām ar arbūza šķēli, bet tas jau noteikumos bija ļauts…
Graciozi noejot ar uz galvas uzliktu ūdens trauku, lecot ar lecamauklu un izpildot citus uzdevumus, tikai ar diviem punktiem atpaliekot no pirmās vietas ieguvējas, pašā rīta agrumā “Staburaga” sekretāre Solveiga Ivanova izcīnīja otro vietu konkursā “Mis Sestdiene”. Bet spēka un izturības konkursā “Sinjors Robinsons jeb dzelzs vecis” datormaketētājs Agris Ezeriņš finišēja devītais, savukārt piecām komandām dzelzs veču vispār nebija. Nav jau arī nekāda joka lieta stiept mitrām smiltīm pildītus maisus, kas bija viens no šīs disciplīnas dalībnieku uzdevumiem.
“Staburagam” labi veicās arī loka šaušanā, tomahauka mešanā, virvju takā. Lai gan ne uzvaras ir svarīgākais. Daudz nozīmīgāka ir vienotība un prieks, kura šīs trīs spēļu dienas pavadīja komandas jūras krastā Salacgrīvā. Līdz nākamajām spēlēm pēc divām vasarām!
