Māris Arnītis no Staburaga pagasta lapukoku mežā atradis sēni, kuras attēlu un aprakstu nav varējis sameklēt ne savā, ne kaimiņa grāmatā par sēnēm. Tai ir viens stumbrs kā kokam un uz visām pusēm sazarojušies čemuri. Viņš jautā, vai sēne ir ēdama?
Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele stāsta, ka tā ir čemurainā čemurene. Sēnes virspuse var būt gaiši brūna vai pelēkbrūna, augļķermeņi veido čemuru no daudzām cepurītēm, un kātiņi aug no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa diametrs ir 30 — 40 centimetru, atsevišķas cepurītes platums var būt vienu līdz trīs centimetrus, biezums — līdz trijiem milimetriem.
Sēnes mīkstums var būt no baltas līdz krēmkrāsai, ar patīkamu smaržu. Tā ir ēdama, var cept kā gailenes, taču, tā kā sēne ir aizsargājama, citreiz ieteicams to atstāt mežā. Sēne izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā un Latvijā sastopama reti.
