Aina Ķīse no Staburaga pagasta savas ceļotājas gaitas sāka 1973. gadā ar braucienu uz Ungāriju. Viņai toreiz bija 21 gads.
Aina Ķīse no Staburaga pagasta savas ceļotājas gaitas sāka 1973. gadā ar braucienu uz Ungāriju. Viņai toreiz bija 21 gads. Savulaik būts vai visās PSRS republikās, taču visskaistākais bijis ceļojums uz Indiju un Ceilonu. Šajās vietās arī sākās viņas kolekcionāres gaitas, kuras turpinās joprojām.
Ceļanaudai pārdod bullēnu
— Indijas brauciens man kā “no debesīm nokrita”, jo biju pieteikusies ekskursijai uz Dienvidslāviju. Taču toreizējie likumsargi man turp braukt neļāva. Varbūt tāpēc, ka mans tēvs savulaik bija leģionārs… Taču drīz pēc šī atteikuma man piezvanīja un janvāra mēnesī piedāvāja braucienu uz Indiju un Ceilonu. Lai ceļazīmei būtu nauda, mamma pārdeva bullēnu. Iepirkšanās nauda, kuru, izbraucot no PSRS, mainīja, bija ļoti maza — šķiet, septiņi rubļi, — atceras Ainas kundze.
Toreiz ekskursantiem no Rīgas vajadzēja lidot uz Maskavu, kur viņi atstāja ziemas apģērbu un lidmašīnā uz Indiju iekāpa jau pārģērbušies vasaras drānās, jo Indijā bijis 28 grādus karsts.
Visur svētās govis un ziloņi
— Mēneša laikā Indijā karstajā saulē kļuvām kafijas brūni, bet par piedzīvojumiem varētu vai grāmatu sarakstīt. Par padomju tūristiem Indijā ļoti labi rūpējās, katru dienu ko jaunu redzējām, un vakaros bija dažādi izklaides pasākumi.
Mūs pārsteidza indiešu kultūra, skaistā daba un tas, ka visur kopā ar cilvēkiem bija arī dzīvnieki. Īpaši ziloņi un svētās govis, kuras gulēja vai staigāja, kur viņām iepatikās, — stāsta Aina Ķīse.
“Sāpīgs”
suvenīrs
Vienu no pirmajiem suvenīriem Ainas kundze ieguva, peldoties Indijas okeānā. Lai arī kājās bija čībiņas, viņas pēdā iedūrās jūras eža adatas. Pēc pārbraukšanas mājās pirksts iekaisa, un to vajadzēja operēt. Taču toreiz savainotā sieviete par piemiņu paņēma jūras eža “māju” — nelielu veidojumu, kādu šie ezīši nēsā uz muguras.
Esot Indijā, Ainas kundze nopirka pirmo zilonīša figūriņu no sandalkoka. Nu viņas mājās ir ap 200 zilonīšu veidojumu no visdažādākā materiāla. Viņa tos pērk ceļojumos, kā arī saņem dāvanā no draugiem.
No Indijas un Ceilonas viņa pārveda arī dažādus krāsainos dārgakmeņus, marmora rotaslietu lādīti, metālā veidotu indiešu kalendāru, nacionālā indiešu tērpa svārkus un vesti.
Trollīši tikai pa pāriem
— Lai arī esmu daudz ceļojusi, tomēr brauciens uz Indiju šķiet īpaši skaists. Daudz interesanta guvu arī, ceļojot pa Donavu, esot Vācijā, Izraēlā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Čehijā.
Esot Norvēģijā, nopirku dažas trollīšu figūriņas. Norvēģi mani brīdināja, ka trollīšiem jābūt pa pāriem, jo tas, kuram nebūs pāra, traucēs mieru saimniekiem. Tā arī izdarīju, bet man pietiek ar dažiem, jo mājās turēt daudz trollīšu figūru neesot ieteicams, — tā Ainas kundze.
