Aizkrauklietis Juris Kupčs laikraksta “Staburags” abonentu loterijā laimēja tūrisma firmas “Remiro travel” dāvanu karti 100 eiro vērtībā. Pēc laimesta viņš bija ieradies kopā ar sievu Dainu.
“Vietējā laikraksta abonenti esam kopš padomju laika un to abonējam uzreiz visam gadam,” stāsta Juris Kupčs. “Šim gadam “Staburagu” abonēju internetā. Šis ir otrais laimests, kādreiz avīzes abonentu loterijā esmu saņēmis radioaparātu.”
Juris Kupčs tikai nesen devies pensijā, lai gan pensionēšanās vecums sasniegts jau pirms krietna laika. “Pēc profesijas esmu enerģētiķis un kādreiz strādāju SCO, tad uzņēmumā “Nelss” un “AKZ”. Biju jau devies pensijā, bet tad mani uzaicināja pastrādāt vēl, līdz vietā atrod citu darbinieku. Daži šo darbu pamēģināja, bet mani aicināja vēl. Tagadējais darbinieks laikam ir pieteikami labs, jo mani vairs uz darbu nesauc.”
Dainas kundze atklāj, ka vīrs ir ļoti sportisks. Slēpot sācis 40 gadu vecumā, kad slēpošanas entuziasta Laimoņa Tomaševska vadībā Aizkrauklē, “Ziedos”, stāvajā Daugavas krastā netālu no spēkstacijas, uzbūvēta slēpošanas trase ar pacēlāju. Kopš tā laika kalnu slēpošana iepatikusies, savulaik slēpots Kaukāzā, Karpatos. Latvijā nekādu dižu kalnu gan nav — Gaiziņkalnā, Pļaviņu “Mežezerā” un Cigoriņkalnā, Žagarkalnā un Siguldā trases ir īsas. Toties Itālijā no kalna var laisties astoņu kilometru garumā. “Apmēram divdesmit minūtes, un Itālijā no kalna esi lejā. To ātrumu jau var regulēt, nav jau man nekur jāskrien,” teic Juris Kupčs. “Pēdējoreiz Itālijas kalnos slēpoju pagājušajā gadā, slēpošana man sagādā lielu baudu.”
“Es gan ļoti uztraucos, kad vīrs ir projām, nomierinos tikai tad, kad viņš piezvana un pasaka, ka viss ir kārtībā,” teic Dainas kundze.
“Kā izlietosim dāvanu karti, to vēl izdomāsim. Droši vien ar sievu paceļosim tepat pa Latviju,” saka Juris Kupčs. ◆
