Aizkrauklē, “IGA centrā”, nedēļas nogalē norisinājās Ziemassvētku tirgus, kura laikā iespēju abonēt laikrakstu “Staburags” nākamajam gadam izmantoja ap 40 iedzīvotāju.
Lasītāji bija ieradušies ne tikai no Aizkraukles pilsētas, bet arī no Aizkraukles un Aiviekstes pagasta, Bebriem, Kokneses, Pļaviņām, Sērenes, Skrīveriem, Seces, Jaunjelgavas, Mazzalves, Neretas un Birzgales. Vairāki lasītāji atzina, ka pat speciāli braukuši uz Aizkraukli, lai abonētu “Staburagu”. Lielākoties viņi laikrakstu abonēja gadam, citi — pusgadam vai trijiem mēnešiem. Iespēju pieteikt abonēšanu, lūdzot atsūtīt rēķinu, izmantoja akciju sabiedrība “Virši-A”. Gan privātās, gan juridiskās personas tādu iespēju var izmantot joprojām. Ja gribat, lai avīze pastkastē būtu jau no pirmajām janvāra dienām, redakcijā to var abonēt līdz 28. decembrim.
Satiktajiem lasītājiem jautājām, kas viņiem patīk, kas ne, ko viņi vēl gribētu lasīt laikrakstā nākamajā gadā.
“Līdz šim “Staburagu” parasti pirku veikalā vai arī izlasīju darbā, bet tagad nolēmu abonēt, jo dēls ļoti grib avīzi lasīt, un arī man tā būs ērtāk,” stāsta Anna Smalkā no Aizkraukles. “Dēlam ir 27 gadi, viņš lasa rakstus par sportu un citas ziņas. Gribētos, lai “Staburags” būtu lētāks, taču tas ir saprotams, jo daudzos pagastos ir vietējās avīzes, kurās pašvaldības par nodokļu maksātāju naudu sevi slavina, iedzīvotāji tās saņem bez maksas. Manuprāt, tā ir negodīga konkurence, to vajadzētu aizliegt.”
Dzintra Ozoliņa no Aizkraukles: “Laikrakstu izlasu no viena gala līdz otram, tā ir vienīgā avīze, kurā uzzināt par vietējiem jaunumiem. Avīzi var izlasīt arī e-versijā internetā, tomēr man drukātā versija patīk labāk.”
Silvija Rancāne no Sērenes: “Var jau lasīt e-avīzi internetā, taču tā varētu būt krietni vien lētāka par drukāto versiju. Pagājušajā gadā es pamēģināju lasīt e-avīzi, man izdevās abonēt un lasīt internetā, tomēr šo iespēju neizmantoju. Lasu ziņas “Staburaga” portālā, tomēr tajā netiek publicētas visas ziņas, kuras ir avīzē.”
“Kāpēc tāda netaisnība — loterijā piedalās arī tie, kas “Staburagu” abonējuši tikai trijiem mēnešiem. Vajadzētu dot priekšroku tiem, kuri “Staburagu” abonē pusgadam un gadam,” domā Zaiga Dzene no Aizkraukles pagasta. “Parasti “Staburagu” abonēju pusgadam — vispirms līdz Jāņiem un pēc tam līdz Ziemassvētkiem, tā vieglāk atcerēties. Lasu arī vairāku kaimiņu novadu avīzes, bet man tomēr šķiet, ka “Staburags” ir vislabākais. Ģimenē esam lasoši, abonēju arī citus izdevumus un pastniecei uz mūsu māju jānāk katru dienu. Mums ir teiciens — lai mājā nav desas, ka tikai prese! Vēlme lasīt ir dzimtā. Manai vecvecmammai ļoti patika lasīt Aspazijas dzeju, citi viņai pat pārmeta — Made būtu labāk ar adīkli, nevis dzejoļiem staigājusi! Viņa, protams, arī adīja, bet dzeja bija pie sirds. “Staburags” ir vispusīga avīze. Par ko vēl lai raksta? Daudzreiz esmu nodomājusi — nez kā iet kādreizējiem darba varoņiem, kuru fotogrāfijas bija redzamas goda plāksnēs un kuri par darbu ir saņēmuši dažādus apbalvojumus? Slaucējas, cūkkopējas… Par tādiem cilvēkiem uzrakstiet! Jaunie tagad laukos negrib strādāt, bet seniori dzīvei un darbam laukos veltījuši visu savu mūžu.”
“Parasti lasu visu no pirmās līdz pēdējai lappusei,” teic Alberts Širins no Aizkraukles. “Nepatīk ceļojumu apraksti, tie mani neinteresē. Kādreiz esmu ceļojis, taču savos gados vairs ne.”
“Laikrakstu abonēju pusgadam, avīzi lasu daudzus gadus, no tās pirmsākumiem,” stāsta Jānis Bērziņš no Kokneses. “Ceļojumu apraksti mani neaizrauj, jo uz citām valstīm nebraukšu. Bet varbūt citiem tie interesē. Mani saista raksti par makšķerēšanu, arī es makšķerēju, kad ir laiks un izdevība. Abonēju, lai zinātu, kas notiek visā Aizkraukles reģionā. Internetā var izlasīt ziņas par notiekošo Latvijā un ārvalstīs, bet vietējās ziņas ir tikai “Staburagā”. Ir patīkami apsēsties pie galda, paņemt avīzi un lasīt to papīra drukā. Priecātos, ja par pašreizējo cenu avīze iznāktu katru dienu! Kādreiz bija labi — avīze iznāca otrdienās, ceturtdienās un sestdienās, man tāds iznākšanas grafiks patika, bet diemžēl viss mainās, un mēs to ietekmēt nevaram. Tagad iznāk divreiz nedēļā, bet nedēļas notikumu kopsumma jau tāpat būs, ziņas nekur nepazudīs. Ir dārgāka, bet tagad jau nekas nav lēts, viss kļūst dārgāks.”
“Lasu daudzus gadus, kopš laika, kad avīzei bija cits nosaukums. Patīk ceļojuma apraksts apkārt pasaulei, tagad bija raksts par Horvātiju, ir jau ceļojuma 277. diena,” precīzi zina teikt Vladislavs Martinovs no Kokneses. “Ja būtu jauns, es arī varbūt tāpat ceļotu. Avīzē vispirms izlasu reklāmas, tad pārējo. Patīk raksti par sportu un dzīvi laukos. Pagaidām avīzē viss apmierina.”
“Visu mūžu lasu,” atzīst Marta Avena no Neretas. “Katru gadu piedalos loterijā, gribētos kaut ko laimēt, taču nekad neko neesmu laimējusi. Tagad avīzi pasūtīju gadam. Visu izlasu un dodu avīzi lasīt arī meitai.”
“Avīzi pasūtīju visam gadam,” teic Ēriks Cīrulis no Kokneses. “Gaumes ir dažādas, jūs cenšaties aptvert visu auditoriju. Mani interesē sportiskās aktivitātes un citas ziņas. Domāju, ka jūs varētu uzrakstīt par sportistiem, kuri daudz devuši Latvijas sportam, piedalījušies olimpiskajās spēlēs, trenējuši un vēl joprojām trenē bērnus un jauniešus, taču jaunā paaudze par viņiem nezina, jo viņi paši par saviem sasniegumiem nestāsta. Piemēram, kad biju jauns, trenējos pie Kārļa Liepiņa, viņš par saviem panākumiem pats mums nestāstīja. Tagad Andra Staģa grāmatā par viņu uzzinu interesantas lietas, viņš bijis Latvijas izlases dalībnieks, labus rezultātus sasniedzis kārtslēkšanā, desmitcīņā. Pieļauju, ka tie sportisti, kas trenējas pie Igora Lulles, diez vai zina par viņa panākumiem un devumu Latvijas sportam. Tāpat nez vai jaunā paaudze Pļaviņās zina par Inetas Kravales un Pētera Zeltiņa sasniegumiem un devumu sportā. Tādi cilvēki ir arī citos novados.” ◆
