Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā sestdien atklāja saieta namu. Pirmo reizi Staburaga pagasta pastāvēšanas laikā vietējiem ļaudīm nu ir īpaša vieta kultūras pasākumu organizēšanai.
Atklāšanas koncertā piedalījās vietējie pašdarbnieki un ciemiņi no kaimiņu pagastiem, bet vēlāk visi lustējās ballē, ka nama grīda putēja vien.
Jaunajā saieta namā pulcējās vietējie ļaudis, tuvi un tāli ciemiņi. Šķita, ka pat ābolam nebūtu vietas, kur nokrist. Pie saieta nama, kas lieliski iederas Vīgantes parka lielo koku ainavā, pacēla Jaunjelgavas novada karogu. Plašā izstāžu zālē ciemiņi vēlēja laimes vietējiem cilvēkiem, kuri ieguvuši ne tikai jaunu ēku, bet arī kultūras centru, kur rīkot izstādes, koncertus, tikties priecīgos un arī skumjos brīžos. Līdz šim Staburaga pagasta iedzīvotājiem kultūras pasākumi bija jārīko bijušās Vīgantes pamatskolas zālē, kas ir ļoti maza, un ēka ir arī tālu no pagasta centra.
Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse “Staburagam” atklāja, ka izstāžu zālē ēkas otrajā stāvā dažādas izstādes nolemts rīkot regulāri, jo Vīgantes parks ir iecienīts tūristu apskates objekts. Šobrīd te iekārtota mākslinieces Ligitas Caunes gleznu izstāde, bet telpā, uz kuru līdz Ziemassvētkiem pārvietos pagasta bibliotēku, var apskatīt Tautas daiļamata meistaru studijas “Rota” dalībnieču Spīdolas, Ritas un Kristīnes Lejnieču darbu izstādi, kā arī aplūkot Kaspara Lejnieka metālkalumus.
Staburadziešus sveica daudzi. Secietis Alberts Zarāns uzdāvināja mākslinieka Rūdolfa Bērziņa akvareli “Staburags”, savu gleznu “Sēlijas krasts” pasniedza arī Ligita Caune. Rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks dāvināja grāmatas. Kaijaka kungs jokojot bilda, ka tās būs labs “padēklis” bibliotēkas jaunajās telpās. Savukārt rakstniece Māra Svīre bija sacerējusi stāstu, kā parkā no vecā muižas ozola atdzimuši Janča un Marča tēli no “Staburaga bērniem”. Viņai to esot pačukstējis pats ozols, kurš savlaik “noņēmis” abu puišeļu tēlu kopijas un glabājis sevī vairāk nekā 100 gadu, līdz pats nokaltis, dodot vietu jaunajam saieta namam. Tēlnieka roku mudināts, ozols abus tēlus atkal palaidis Daugavas krastā, kur tie nu sagaida tūristus.
Saieta namu Māra Svīre mudināja pārdēvēt par pili, jo tā skanot lepnāk, un tie, kas mēģinot lēkt augstāk, bieži vien sasniedzot daudz vairāk, nevis zemu krītot, kā ticējumā teikts.
