Sproģu pamatskola pērn nosvinēja 70 gadu jubileju, bet nākamais mācību gads ir pēdējais tās pastāvēšanas vēsturē.
Kopīgs kolektīva lēmums
“Šis brīdis bija neizbēgams, tāda veidojusies situācija, bērnu laukos vairāk nekļūst,” situāciju komentē Sproģu pamatskolas direktore Santa Glazīrina, stāstot, ka šogad mācību iestādē ir 33 skolēni un gandrīz visi mācās apvienotajās klasēs — vidēji divi līdz četri bērni. Lēmums par izglītības iestādes slēgšanu ir pedagogu kolektīva lēmums, taču līdz nākamā gada martam Neretas novada domei par to būs jāpieņem oficiāls lēmums, jo likums paredz, ka par iestādes slēgšanu jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš mācību gada laikā — skaidro Neretas novada izglītības darba speciāliste Žanna Miezīte. Pēc jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, 7. un 9. klases vairs nedrīkstēs apvienot, ir noteikts trīs gadu pārejas posms. Arī sešklasīgo mācību programmu skola piemērot nevar, jo, aizejot no skolas vienam ģimenes bērnam, tiek “paņemti” līdzi arī brāļi un māsas. Situācija jau apzināta. Nekas nesanāk!
Racionāls skolu tīkls
Lai arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis teicis, ka draudzīgie aicinājumi par skolu tīkla reorganizāciju vairāk attiecas uz mazajām skolām, kur nav kvalitātes, tomēr jaunā atalgojuma modelī būtisks ir arī skolēnu skaits. Proti, vienu pedagoga likmi rēķina uz deviņiem bērniem. Tas nozīmē, ka skolu reorganizācija ir neizbēgama un turpmāk arī viena otra vidusskola var kļūt par pamatskolu, bet pamatskola — par sākumskolu. Tāds ir mērķis — veidot racionālu skolu tīklu. K. Šadurskis norādīja, ka mazajā skolā jābūt vismaz 50 skolēniem, kas ļautu iegūt finansējumu vismaz septiņām pedagogu likmēm, lai saskaņā ar jauno modeli skolotāji varētu saņemt ne vairs 420 eiro, bet aprēķinātos 680 eiro.
Mazo skolu problēmas
Šogad Sproģu pamatskolu beidz divi skolēni, savukārt nākamgad vairs nebūs otrās klases. No vienas puses, skolotājiem tā ir laba iespēja individuāli sagatavot bērnus turpmākajām mācībām un dzīvei. No otras, mācoties apvienotajās klasēs, skolēniem nav iespējas diskutēt ar vienaudžiem — domā S. Glazīrina.
“Nākamais mācību gads Sproģu pamatskolai būs pēdējais, bet ne tāpēc, ka tā ir nekvalitatīva skola, tajā ir skolotāji, kas beiguši pat trīs augstskolas,” aizstāvot pedagogus, saka Neretas novada Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika. Viņa arī norāda, ka mazās skolas bieži nepamatoti peltas, jo lauku skolu pedagogiem nereti ir dubulta slodze, jo jāstrādā ar dažādi motivētiem bērniem, jāstrādā apvienotajās klasēs, kurās ir arī bērni, kas apgūst speciālo programmu. Dz. Noreika atklāj, ka mazo skolu problēma bieži vien slēpjas kur citur — ja klasē ir divi skolēni, klases apvieno, bet kādi šim bērnam pasākumi, kādi domubiedri, ko viņš var iegūt? Viņasprāt, 20 — 30 skolēnu klasē ir optimālais skaits. Arī ministrs K. Šadurskis, pārrunājot šo jautājumu vizītes laikā Mazzalvē, piekrīt: “Ja apvienotajā klasē tāds bērns ir vienīgais, viņam nav, ar ko “čomīgi” parunāt, skola kļūst kā paplašināta ģimene. Viņš neredz dzīves realitāti, neiemācās “sist” pretī.”
Kas notiks pēc tam?
Skaidrs ir viens — aizverot pamatskolu, prom ies arī iedzīvotāji, ciems kļūs tukšāks, domā skolas direktore. “Neviens nevēlas veidot ģimeni vietā, kur apkārt ir tikai lauki un meži.” S. Glazīrina skaidro, ka skolēnu skaits skolā nesaruka strauji, tāda ir Latvijas demogrāfiskā situācija. Sproģos bērni ir, bet jaunās ģimenes vairs nav tik kuplas kā agrāk, un, ja no pagasta darba meklējumos aiziet prom pat viena, tas ir sāpīgs trieciens.
Pirms vairākiem gadiem Neretas novadā bija piecas skolas. Zalves un Pilskalnes pamatskola slēgta 2009. gadā. Pēc Sproģu pamatskolas slēgšanas Neretas novadā paliks divas — Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola un Mazzalves pamatskola. Vecākiem būs jāizvēlas viena no tām. Kurai skolai tiks Sproģu bērni? S. Glazīrina domā, ka rīkos vecāku kopsapulci. Kuru skolu vecāki izvēlēsies, tur novads arī nodrošinās transportu. Bet būtībā vecāki var izvēlēties jebkuru skolu — norāda Sproģu pamatskolas direktore. Lai gan skolas slēgšanas jautājums bija likumsakarīgs, tomēr tas ir sāpīgs arī pedagogiem. Daļa skolotāju strādā arī citās skolās, bet dažiem Sproģu pamatskolā ir pilnas slodzes darbs. Nu tas būs jāmeklē citur. Iespēju atrast darbu skolās nav daudz, tuvākās izglītības iestādes — Neretā un Mazzalvē. ◆
