Turpinās Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana.
Turpinās Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums. Par to sabiedrības pārstāvjus 4. oktobrī informēja Jaunjelgavā. Šajā dokumentā tomēr ir daudz neprecizitāšu un pretrunīgu faktu, kuri jānovērš. Tikai pēc tam varēs lemt par videi draudzīgāko un ekonomiski izdevīgāko rezerves pārgāznes celtniecības variantu.
Iespēja novērst draudus dambim
Ideju, ka Pļaviņu HES nepieciešama rezerves pārgāzne, izvirzīja jau 1995. gadā, sākot Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukciju, lai paaugstinātu to drošību. Speciālistu novērojumi un aprēķini liecina, ka Daugavā, lai arī ārkārtīgi reti, iespējami pali, kuru laikā upē plūstošā ūdens daudzums ir lielāks nekā hidroelektrostacijas caurlaides spēja.
Vienīgā iespēja šos draudus novērst ir izbūvēt rezerves pārgāzni — atsevišķu hidrotehnisko būvi, kura būtu pietiekami drošā attālumā no spēkstacijas.
Daži skaitļi pārdomām
Aprēķināts, ka palu maksimuma laikā ūdens caurplūde Daugavā varētu palielināties līdz 12600 kubikmetriem sekundē. Tiesa, šādi pali iespējami reizi 10 tūkstošos gadu. Pļaviņu HES maksimālā ūdens caurlaides spēja ir 8640 kubikmetru sekundē. Līdz ar to veidojas ievērojams caurlaides deficīts — 3960 kubikmetru sekundē. Tieši šāda ūdens caurlaides spēja paredzēta rezerves pārgāznei.
Gada vidējais ūdens caurplūdums Daugavā ir 607 kubikmetri sekundē. Tomēr pagājušajā gadsimtā ļoti liela ūdens caurplūde pāris reižu bijusi — 1931. gadā Daugavā reģistrēts caurplūdums 8380 kubikmetru sekundē, bet 1956. gadā pēc ledus aizsprosta pārrāvuma kādā upes posmā aptuvenais ūdens caurplūdums bijis pat 14000 kubikmetru sekundē.
Protams, tik lieli pali ir prognozējami, tāpēc iespējams laikus sagatavot gan spēkstacijas, gan brīdināt iedzīvotājus.
Noderēs ikdienā
Sarunā ar Daugavas hidroelektrostaciju speciālistiem “Staburags” uzzināja, ka rezerves pārgāznes izmantošana paredzēta ne tikai pamatīgu palu laikā. Pa to plānots novadīt visu ūdeni, kuru pavasaros nespētu izmantot hidroagregāti. Šāda nepieciešamība rodas aptuveni reizi divos gados, kad milzīgas ūdens masas krīt no vairāku desmitu metru liela augstuma un satricina spēkstacijas pamatus. Tāpēc rezerves pārgāzne uzlabos stacijas drošību ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ikdienā.
Hidroelektrostacija būvēta uz salīdzinoši mīkstiem iežiem, tāpēc svarīgi nepieļaut, lai tajos notiktu būtiskas izmaiņas. Precedents jau reiz bijis. 1979. gadā PSRS Enerģētikas ministrija Pļaviņu HES izsludināja ārkārtas situāciju, jo iebruka viens no atslodzes urbumiem, kas nodrošināja nemainīgu spiedienu ūdens nesošajos grunts slāņos zem spēkstacijas. Lai arī nekas tamlīdzīgs vairs nav atkārtojies, tas nozīmē, ka spēkstaciju apdraud ne tikai hidroloģiskie procesi virszemē, kurus visai viegli prognozēt, bet arī hidroģeoloģiskās norises, kuras paredzēt ir daudz sarežģītāk.
Viens nav karotājs
Iespējamas vairākas rezerves pārgāznes celtniecības vietas. Tieši tas rada neskaidrības, pamatu intrigām un aizdomām.
Spriežot pēc darba ziņojumā apkopotās informācijas, reālākās pārgāznes būvniecības vietas ir Daugavas labajā krastā. Divos no variantiem tā šķērsotu trīs privātīpašumus — pussalu pie bijušās glābšanas stacijas, Anatolijam Prohodam piederošo privātīpašumu, kur ierīkots autoserviss, mazdārziņu teritoriju, tad turpinātos pa gravu blakus 330 kilovoltu apakšstacijai un šķērsotu arī Enerģētiķu ielu. Tieši šis variants ir viens no lētākajiem izdevīgā reljefa dēļ.
Taču šajā gadījumā Aizkraukles novada domei nāksies domāt, kur ierādīt vietu aptuveni 50 jauniem mazdārziņiem. Cilvēki gadu gaitā iekopuši šo teritoriju, iestādīti augļukoki, kurus jaunā vietā ieaudzēt nevar.
Vēl vienā variantā būve šķērsotu bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas teritoriju, kura padomju gados ievērojami piesārņota naftas produktiem.
No malas raugoties, šķiet, ka projekta izstrādātājus visai maz interesē to īpašnieku viedoklis, kuri pašlaik saimnieko teritorijās, kurās paredzēts būvēt pārgāzni.
Mēdz teikt, ka viens nav karotājs, tāpēc īpaši svarīgs ir lielākās sabiedrības daļas viedoklis, kurš varētu ietekmēt turpmāko projekta izstrādāšanu un lēmuma pieņemšanu. Līdz 15. oktobrim priekšlikumus iespējams iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam, kurš izsludinājis publisko apspriešanu.
Domei savas intereses
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme “Staburagam” atklāja, ka pašvaldība ir īpaši ieinteresēta, lai pārgāzne šķērsotu ar naftas produktiem piesārņoto dzelzsbetona rūpnīcas teritoriju. Tādējādi likvidētu piesārņojumu, kurš pamazām pa plaisām dolomīta slānī virzās uz Daugavas pusi, turklāt pārgāzne neskartu nevienu privātīpašumu. Tā pilnībā būtu izvietota “Latvenergo” un Aizkraukles novadam piederošā teritorijā. Šajā gadījumā būvniecība gan ievērojami sadārdzinātos, jo nāktos attīrīt piesārņoto grunti, apiet spēkstacijas drenāžas sistēmu, kā arī izrakt milzīgu daudzumu grunts. Speciālisti aprēķinājuši, ka piesārņotās grunts attīrīšana no naftas produktiem varētu ilgt pat divus gadus. Turklāt pagaidām nav skaidrs, kur likt to grunts daļu, kuru attīrīt nebūs iespējams. Pie tam šajā vietā dolomīta slāņa dēļ, iespējams, būs jāspridzina, lai pārgāznei izveidotu nepieciešamo kritumu.
Jārok bīstami dziļi
Lai kuru no pārgāznes būvniecības vietām arī izvēlētos, aptuveni 800 metru garā būve būs 90 metru plata, betonētā kanāla gultne — 34 metrus plata. Kanāla dziļums — 20 metru. Pārgāzne sāksies ar slūžu sistēmu, bet lejasposmā noslēgsies ar dziļu betonētu bedri un sešus metrus augstu betona kāpsli, kurš bremzētu straumi. Tieši šīs bedres jeb krītakas būvniecība pieredzējušajiem speciālistiem, kuri savlaik piedalījās spēkstacijas celtniecībā un ekspluatācijā, rada vislielākās bažas. Par šo problēmu sanāksmes laikā runāja arī bijušais Daugavas HES kaskādes direktors Harijs Jaunzems.
Speciālisti, kuri veido pārgāznes projektu, uzskata, ka padziļinājums jāizrok līdz 18. augstuma atzīmei. Tas nozīmē, ka jāizrokas cauri slāņiem, pa kuriem tek Daugava, uz kuriem balstīti Pļaviņu HES pamati. Būtībā jāierokas Amatas svītas smilšu slānī. Tajā ir ļoti liels ūdens spiediens, un tāpēc to nekādā gadījumā nedrīkst atvērt. Tieši par šo smilšu slāni zem Pļaviņu HES uztraucas speciālisti.
Aptaujā iedzīvotājus
Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja izstrādāto programmu ietekmes uz vidi novērtējumam Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecībai no 20. jūnija līdz 7. augustam veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujāja 2088 respondentus. Aptauju veica ne tikai Aizkrauklē, bet arī vēl 10 pilsētās, kuras ir vistuvāk Daugavai un lejpus Pļaviņu HES. Spēkstacijas dambja pārrāvuma gadījumā šo pilsētu iedzīvotāji būtu apdraudēti visvairāk.
Gandrīz 88 procenti no aptaujātajiem uzskata, ka nepieciešams veikt pasākumus, kuri līdz minimumam samazinātu spēkstacijas dambja pārrāvuma risku, taču 52,9 procenti aptaujāto nebija informēti par iespējamo rezerves pārgāznes būvniecību. Diemžēl visai maz aptaujāto bija informēti par iespējamajām būvniecības vietas alternatīvām. No tiem, kuri šajā jautājumā varēja izteikt savu viedokli, vislielāko atbalstu izteica 1. alternatīvai. Alternatīvu 5a atbalstīja 6,6 procenti aptaujāto, 2. alternatīvu — 5,4 procenti. Vismazāk atbalstīja alternatīvu 5b. Kā pamatojumu savai izvēlei cilvēki nosauca ietekmi uz privātīpašumiem vai teritorijas sakārtošanu.
Veicot vispusīgu alternatīvu novērtējumu, darba ziņojumā teikts, ka par reālāko alternatīvu jāuzskata iespēja 5a, taču tas vēl nav galīgais lēmums, un speciālisti vēl lems, kurš no variantiem būs vislabākais, taču arī sabiedrības viedoklis ir svarīgs, un vēl ir laiks to izteikt.
Pašlaik nav zināmas arī precīzas projekta izmaksas. Aptuvenas aplēses liecina, ka rezerves pārgāznes būve izmaksās ap 70 miljonu eiro.
