Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē ir darba grupa, kura mēģina izveidot lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē ir darba grupa, kura mēģina izveidot lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu. Grupā strādā arī Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis. Viņam arī pašam ir interesanta pieredze saistībā ar sējumu apdrošināšanu.
Pusi atdod atpakaļ
Var uzskatīt, ka šobrīd Latvijā lauksaimniecības apdrošināšanas sistēma nedarbojas. Vienīgā iespēja ir izmantot Zemkopības ministrijas piešķirtos aptuveni 40 tūkstošu latu kā līdzfinansējumu tiem, kuri vēlas apdrošināt sējumus vai lopus. Zemnieks veic apdrošināšanas iemaksas, bet ministrija pēc tam pusi naudas atdod atpakaļ. Arī koknesietis Jānis Dzenis un vēl vairāki Aizkraukles rajona zemnieki pirms pāris gadiem izmantoja šo iespēju, apdrošinot sējumus. Tajā gadā laika apstākļu dēļ daļa ražas gāja bojā, un zemnieki no apdrošināšanas kompānijām vēlējās saņemt zaudējumu atlīdzību.
Maksā, kā grib
Jānis Dzenis stāsta: “Es un Uģis Rubenis no Daudzeses bijām apdrošinājuši sējumus vienā firmā, vēl daži zemnieki — citā. Zemkopības ministrija subsīdiju nolikumā paredzēja, kā jānosaka zaudējumu atlīdzība, taču apdrošinātāji sākumā nepiekrita maksāt mums pienākošos summu — vairāk nekā desmit tūkstošu latu. Tomēr mēs panācām, ka kompānija mums samaksāja saskaņā ar ministrijas paredzētajiem aprēķiniem. Taču pārējiem zemniekiem tik labi neklājās, viņu apdrošinātājs sacīja, ka kompensācijas lielumu aprēķinās pēc saviem kritērijiem. Līdz ar to zemnieki saņēma mazāk.”
Zemnieki kompānijām rada zaudējumus
Laikam jau zemnieki bija paredzējuši šādas problēmas, tāpēc sējumus apdrošināja retais, līdz ar to arī ministrijas piešķirtā apdrošināšanas iemaksu kompensācija netika izmantota. Nākamajā gadā pēc šiem zemnieku “piedzīvojumiem” arī apdrošinātāji nekādos darījumos ar lauksaimniekiem vairs neielaidās.
Apdrošinātāji saprata: ja kaut neliela daļa zemnieku valstī apdrošina savus sējumus un raža aiziet bojā, jāmaksā kompensācijas, kas kompānijai rada lielus zaudējumus. Pēc Jāņa Dzeņa domām, apdrošināšanas kompānijām patīk naudu iekasēt, bet ne izmaksāt. Vienmēr polisēs var atrast kādu “knifiņu”, kas paredzēts, lai pēc iespējas retākos gadījumos būtu jāmaksā kompensācija vai šī summa būtu mazāka.
Neizdevīgs piedāvājums Jānis Dzenis skaidro:
— Ja zemnieki iegulda daudz naudas lauksaimnieciskajā ražošanā un nozares modernizācijā, valsts un Eiropa līdzfinansē gandrīz pusi no šiem līdzekļiem. Taču šobrīd Latvijā sējumus un lopus apdrošināt praktiski nav iespējams. Piedāvājums gan ir — apdrošinot visu saimniecību, var apdrošināt arī sējumus, tomēr šādi nosacījumi mani neapmierina. Jābūt iespējai apdrošināt tikai ražu.
Darba grupā, kurā ir Zemkopības ministrijas un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, par to visu spriedām. Tikāmies arī ar Latvijas apdrošināšanas kompāniju pārstāvjiem un uzklausījām viņu viedokli.
Saeima domā citādi
— Darba grupā pārstāvu Zemnieku saeimu, taču, vienojoties darba grupā, izrādījās, ka mans viedoklis atšķiras no Zemnieku saeimas vadības viedokļa. Zemnieku saeima uzskata, ka zemnieki, arī saeimas biedri, brīvprātīgi nevēlas apdrošināt sējumus. Viens no variantiem bija ieviest obligāto apdrošināšanu. Tādā gadījumā gribu zināt, kura firma būs tā, kas uzņemsies šo apdrošināšanu un kādus noteikumus piedāvās? Obligātā apdrošināšana tomēr nav piemērota lauksaimniekiem. Šādā gadījumā atkal lobētu kāda intereses. Aptautāju desmit lielāko zemnieku Aizkraukles un kaimiņrajonos un noskaidroju, ka visi, arī tie, kuri ir Zemnieku saeimā, labprāt apdrošinātu sējumus, ja vien firmas lauksaimniekiem piedāvātu izdevīgus nosacījumus.
Privātā fondā nedrīkst būt
Darba grupā sākotnēji izskanēja doma arī par tāda kā pašpalīdzības fonda izveidi, kurā zemnieki iemaksā noteiktu naudassummu, daļu iemaksā arī valsts. Par šiem līdzekļiem fonda dalībnieki apdrošinātu sējumus. Ja rastos zaudējumi, fonda dalībnieki saņemtu kompensāciju no apdrošināšanas kompānijas. Izpētot dažas juridiskas nianses, izrādījās: lai to realizētu, jāmaina likumdošana. Tas ir pārāk sarežģīti, jo privāti fondi ar valsts naudu nedrīkst rīkoties.
Visas cerības uz starpniekiem
Tad Zemkopības ministrija kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi izstrādāja interesantu modeli brokeru kantora izveidei. Arī šis projekts saistīts ar valsts līdzekļu piesaisti, tāpēc kantori veidotu ministrijas paspārnē. Brokeri būtu zemnieku un apdrošinātāju starpnieki. Veiktu izpēti, kādas ir zemnieku intereses un prasības, apkopotu informāciju par to, ko piedāvā apdrošināšanas kompānijas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Ikvienā pašvaldībā no nākamā gada būšot lauku attīstības speciālists. Šis cilvēks varētu saņemt ziņas no brokeru kantora, un tās varētu uzzināt ikviens lauksaimnieks. Ministrija bija gatava atbalstīt kantora izveidi, piešķirt arī naudu šim mērķim un ieplānot līdzfinansējumu apdrošināšanas iemaksām.
Kompensācija — naudas izkrāpšana
Zaudējumu kompensācijas sistēmu lauksaimniekiem no valsts budžeta, kura bija spēkā dažus pēdējos gadus, Jānis Dzenis uzskata par valsts naudas izkrāpšanas mehānismu. “Kāpēc Zemgales līdzenumu lielajiem zemniekiem būtu jāapdrošina sējumi, lieki tērējot naudu? Ja notika kāda nelaime, viņi sacēla brēku valdībā un pieprasīja kompensāciju. Naudu maksāja visiem, kuri pieteicās. Neviens jau īpaši nepārbaudīja, kā zemnieki, kuri pieteikušies kompensācijām, strādā. Protams, man jābūt priecīgam, jo gadā, kad apdrošināju sējumus, saņēmu zaudējumu atlīdzību gan no apdrošināšanas kompānijas, gan no valsts. Taču es uzskatu, ka tas nav pareizi.”
Atbildība jāuzņemas arī valstij
Pēc Jāņa Dzeņa domām, arī valstij jāuzņemas atbildība. Ja valsts ar savu līdzfinansējumu piedalās Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanā, tā jūtas līdzatbildīga par šīs nozares attīstību. Apdrošināšanas kompānijas drošina tikai pret noteiktiem riskiem, neuzņemoties atbildību par dabas katastrofu nodarītajiem postījumiem. Valsts zaudējumu atlīdzību varētu izmaksāt tikai tajos gadījumos, pret kuriem zemnieks nevar nodrošināties apdrošināšanas kompānijās.
Koknesietis Jānis Dzenis vēl piebilst: “Ja mums izdosies vienoties par brokeru kantora izveidi, tas varētu sākt darboties jau nākamā gada sākumā, lai zemnieki, plānojot pavasara darbus un ar tiem saistītos izdevumus, jau domātu arī par apdrošināšanu. Tikai valstij apdrošināšanas iemaksu līdzfinansējumam vajadzētu paredzēt vismaz piecas reizes vairāk naudas nekā šobrīd — 200 tūkstošu latu, lai šo iespēju varētu izmantot pēc iespējas vairāk zemnieku.”
Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis darbojas grupā, kura spriež par lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu.
