Skrīveru novada kultūras centrā jau piekto reizi notika Deju olimpiāde, kas pulcēja astoņus vidējās paaudzes deju kolektīvus no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem.
Ideja rīkot Deju olimpiādi Skrīveru novada kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzēse” dejotājiem radās 2010. gada ziemā, kad olimpiskās spēles notika Vankūverā. Toreiz skrīverieši uzaicināja kaimiņu novadu deju kolektīvus. Šajos gados pasākums kļuvis par jauku tradīciju. Deju kolektīvu pārstāvji atzīst: ja ir jāizvēlas, kur dejot, janvārī izvēle vienmēr ir par labu Skrīveriem īpašās svētku gaisotnes dēļ. Arī šoziem, kad sportisti pošas uz olimpiādi Sočos, uz Skrīveru novada kultūras centra skatuves skanēja deju soļi.
Šīgada Deju olimpiādē piedalījās Skrīveru novada kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”, Skrīveru jauniešu deju kolektīvs, “Dandzis” no Ķeipenes, “Erla” no Ērgļiem, “Gavieze” no Grobiņas, “Re kā” no Lieģiem, “Ritums” no Jelgavas un “Sēļu zeme” no Sēlpils. Visās piecās olimpiādēs piedalījušies mājinieki, “Ritums” un “Sēļu zeme”. Savukārt jaunpienācēji ir “Dandzis” un “Gavieze”. Ar šiem kolektīviem skrīverieši iepazinušies aizvadītajā vasarā Dziesmu un deju svētkos Rīgā un uzaicinājuši ciemos.
Kā jau sportā klājas, bija spraigas sacensības un balvas. “Rituma” dejotāji pat bija sagatavojuši īpašu Deju olimpiādes lāpu.
— Iepriekšējo četru olimpiāžu laikā sasniegti arī savdabīgi rekordi. Piemēram, visīsāko deju “Ozols auga” dejojuši “Rituma” dejotāji. Savukārt garāko deju “Es noaudu zvaigžņu segu ar visiem mākoņiem” nodejoja Skrīveru jauniešu deju kolektīvs, pārspējot iepriekšējo rekordu — “Re kā” dejoto “Rūnu raksti”, — atklāja viens no “Dzēses” dejotājiem Uldis Dzērve. — Interesanti, ka pirmajās četrās olimpiādēs nodejots 80 deju, kuras ilgušas 231 minūti 35 sekundes, un skatuves dēļus minušas 2316 kāju. ◆
