Kāpēc Skrīveros ikdienā cilvēkiem nav pieejams lielais sporta laukums, kas būvēts par pašvaldības līdzekļiem un kuram vajadzētu būt publiskam, sabiedrībai pieejamam? Ar šādu jautājumu “Staburaga” redakcijā vērsās Baiba no Skrīveriem.
Baiba ir piecu bērnu māmiņa, un mazākie dvīnīši vēl ir pavisam mazi. Ģimene katru dienu ar ratiem dodas pastaigāties, taču problēma tāda, ka Skrīveros trotuārs ir tikai centrālajām ielām, taču tas nav pietiekami plats, lai brauktu ar dvīņu ratiem. Savukārt mazajās ielās šāda trotuāra nav vispār, tāpēc rati jāstumj pa ielas braucamo daļu, kas nav īsti droši. Viņa labprāt ietu pastaigāties sporta laukumā, taču šobrīd iekļūt tajā nav iespējams.
“Gan mazie vārtiņi no Sporta un Liepu ielas, gan lielie vārti no skolas puses ikdienā ir slēgti. Pieeja sporta laukumam būtu pie skolas sporta zāles, taču tur ir stāvas trepes, pa kurām, piemēram, es ar ratiem lejā netieku,” stāsta Baiba.
Viņa ar šo problēmu vērsās Skrīveru novada domē. “Pārrunājot šo jautājumu, man solīja iedot vienu mazo vārtiņu atslēgu, lai es varētu iekļūt sporta laukumā. Arī dažiem sportistiem esot sava vārtiņu atslēga, lai varētu iet un trenēties. Protams, es varētu atslēgu paņemt, bet runa nav par to. Kāpēc sporta laukums, kurš būvēts par pašvaldības naudu kā sabiedriska vieta, sabiedrībai nav pieejams?” jautā skrīveriete. Sporta laukums būtu droša vieta, kur māmiņas varētu pastaigāties ar ratiem, vecāki varētu mācīt bērniem braukt ar velosipēdu vai kopā uzspēlēt bumbu. Pagastā ir nūjotāji, kuri iet staigāt pa ielām un lauku celiņiem. Arī viņi varētu nākt uz sporta laukumu — piemērus min skrīveriete. Viens no argumentiem slēgtajam sporta laukumam esot bailes no demolēšanas. Taču Baiba piemin Aizkraukles stadionu, kas ir atvērts ikvienam sportot gribētājam, tajā nūjo, vingro, nāk ģimenes ar bērniem, lai mazie var izskrieties. Ziemā, ja ir sniegs, tur izveidota arī slēpošanas trase, un stadions nav izdemolēts.
Tā kā sporta laukums ir Skrīveru vidusskolas pārziņā, lūdzām skaidrojumu skolas direktoram Aldim Rakstiņam. Viņš stāsta, ka agrāk, pirms sporta laukuma rekonstrukcijas, cilvēki varēja brīvi staigāt tam cauri un pāri futbola laukumam bija iemītas pamatīgas takas. “Lai vienkārši caurstaigājot neļautu izmīdīt jaunā sporta laukuma zālienu, vārtiņi Sporta un Liepu ielas pusē ir un arī paliks ikdienā slēgti,” stingri nosaka Aldis Rakstiņš. Viņam nav iebildumu, ka sporta laukumā pastaigātos māmiņas ar ratiem vai uz to nāktu vecāki ar bērniem, taču viņš kategoriski ir pret to, ka cilvēki vienkārši iet pāri zālienam, tā saīsinot sev ceļu, vai braukātu pa sporta laukumu ar mopēdiem. “Saņēmu no domes skrīverietes iesniegumu un sniedzu arī atbildi. Izpētījām situāciju un nolēmām, ka blakus lielajiem vārtiem varētu ierīkot mazus vārtiņus, kuri būtu vaļā. Tur būtu arī lēzena nobrauktuve. Pa šiem vārtiņiem varētu iekļūt sporta laukumā,” skaidrs Aldis Rakstiņš.
Skrīveru novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš piebilst: “Esam izvērtējuši ierosinājumu par mazo vārtiņu ierīkošanu blakus lielajiem vārtiem, taču tas mums jāsaskaņo ar sporta laukuma rekonstrukcijas projekta uzraugiem, jo tas īstenots, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Ceru gan, ka problēmu nebūs. Kā ātro variantu tiešām piedāvājām sievietei vienu mazo vārtiņu atslēgu, kāda ir iedota dažiem sportistiem. Taču visu laiku mazie vārtiņi netiks turēti vaļā, jo caurstaigāšana tiešām radīs problēmas. Tās ir galvenās bažas. Protams, piekrītu, ka sporta laukumam, kas būvēts par pašvaldības un projekta līdzekļiem, jābūt pieejamam. Arī skolas direktors tam neiebilst. Tāpēc šobrīd domājam, kā to labāk tehniski īstenot.” ◆
