Nesaprotu, kāpēc cilvēki ir tik nenovīdīgi — paziņas mani saukā par muļķi, jo es vairākās bankās esmu paņēmusi kredītu.
Nesaprotu, kāpēc cilvēki ir tik nenovīdīgi — paziņas mani saukā par muļķi, jo es vairākās bankās esmu paņēmusi kredītu.
— Vai tev naudu nav kur likt? Padomā, kādus procentus tu maksā! — vienvakar mani audzināja Rozālija.
Un tad es viņai iegrozīju domāšanu pareizā gultnē. — Padomā, — viņai teicu, — visur lieli dūži nodarbojas ar labdarību, ziedo dažādiem pasākumiem, nabadzīgiem cilvēkiem. Vai es sliktāka? Esmu lepna, ka sponsorēju banku. Un man ir patiess prieks, ka jau pēc gada redzu savu pūļu rezultātus. Banka ir pārcēlusies uz jaunām telpām, darbinieki nopirkuši labākas automašīnas, nēsā dārgākas saulesbrilles, valkā modernāku apģērbu.
Vakar par savu nesavtību saņēmu pienācīgu atalgojumu —vīrietis maiga tenora balsī paziņoja, ka man nolemts piešķirt zelta kredītlīniju. Es, protams, vēl lāga nesaprotu, kas tā tāda, bet galvenais, ka zelta, nevis bronzas, sudraba vai baltmetāla.
Izabella
