“Talants,” par Zaigu Zirnīti teic Aizkraukles sporta skolas metodiķe Brigita Krauze. Meitenei tiešām ir talants — trenējoties tikai nepilnu gadu, viņa jau spēj konkurēt ar Latvijas jaunajiem sportistiem. Ikdienā Zaiga ir aktīva jauniete, kura izmanto katru iespēju sevi pilnveidot un mīl dabu.
Mērķis — Rīgas maratons— Trenēties vieglatlētikā sāku pērn oktobrī, pirms tam sports man patika, tomēr īpaši tam laiku neveltīju. Jau vairākus gadus, aptuveni piecus, piedalos “Staburaga” krosā, tur mani ievēroja tagadējā trenere Irēna Vītola un piedāvāja trenēties skriešanā. Sākumā krāju pieredzi startējot rajonā, bet tagad — valsts mērogā. Man labāk padodas īsais (60 un 100 m) un garais (400 m) sprints. Četrsimt metros personīgais rekords man bija 59, 82 sekundes, bet 100 metru veicu 12,7 sekundēs. Šovasar mans lielākais sasniegums bija Valmierā — Latvijas jaunatnes olimpiādē ieguvu otro vietu 400 metru distancē, pēc tam Valmierā Prezidenta kausa izcīņā, kur startēju kopā ar dažādu vecumu sievietēm, izcīnīju trešo vietu. Nezinu, vai nākotni nopietni saistīšu ar sportu, domāju, ka tas man vairāk būs vaļasprieks. Līdz šim trenējos reizi nedēļā aptuveni divas stundas, bet, lai gūtu labākus rezultātus, būs jātrenējas biežāk. Ziemā vairāk trenējamies fiziski, vasarā rādām ziemā uzkrāto spēku. Nākamgad man ir mērķis Rīgas maratonā pieveikt piecu kilometru distanci.
Lietas, ko skolā nemāca Esmu tik aktīva, ka visu, ko vēlos, izdarīt nepietiek laika. Piedalos “Līderu skolā”, apgūstu iemaņas, ko skolā nemāca, bet kas noderēs dzīvē. “Līderu skolā” organizē dažādus konkursus, nometnes, jāraksta projekti. “Līderu skolu” apmeklējot esmu iemācījusies daudz labāk komunicēt, sadarboties, strādāt grupās. Kādreiz biju noslēgta un kautrīga, tagad tā nav.Darbojos skolas pašpārvaldē, esmu tās prezidente. Mums ir dažādas ministrijas, darbojamies ļoti aktīvi. Atmiņā palicis laiks, kad izstrādājām iekšējās kārtības noteikumus, ieviesām jaunus, protestējām pret vecajiem. Piedalījās arī direktors, mēs ilgi sēdējām un strīdējāmies, diskutējām, līdz nonācām pie kompromisa. Bija interesanti vērot, kā ikviens aizstāv savu viedokli, tomēr beigās vienojas.
Herkuless un PelēcīteĻoti patīk dzīvnieki un daba. Cenšos atpūsties ārpus mājas, doties izbraukumos ar velosipēdu, automašīnu, nakšņoju teltīs, peldos, makšķerēju. Arī šogad jau paspējām paceļot pa Latviju — bijām Siguldā un Jūrmalā.Man ir divi mājdzīvnieki, drīzāk jāteic — mājputni, divi korellas — Herkuless un Pelēcīte. Viņi ir nerātni, vienmēr mēģina mani piemānīt, izbēgt no būra. Šad tad palaižu istabā izvingrināt spārnus, bet ārā gan nenesu, jo man ir nelāga pieredze ar viļņpapagailīšiem. Iznesu būri ārā no istabas, bet papagaiļi izmuka. Pēc tam laidelējās tuvējos kokos, mēģinājām sagūstīt, bet neizdevās. Herkuless ir miermīlīgs, bet Pelēcīte — “dāma” ar raksturiņu. Viņi satiek labi, jo Herkuless ir “zem tupeles” un parasti Pelēcītei piekāpjas.
Audzina tētiIkdienā veicu visus mājas darbus un audzinu tēti, jo mums nedaudz atšķiras uzskati par to, cik lielai kārtībai jābūt mājā. Esmu kārtīga, gandrīz pedantiska, bet tētis sadzīvē mazliet bohēmiskāk noskaņots. Dažreiz mēģinu viņu pāraudzināt — nekārtoju viņa istabu tik ilgi, kamēr tētis kļūst nervozs un sakārto pats. Viņš visu mēģina uztvert ar humoru. Par tradīciju kļuvis vakariņot pie omes, kura dzīvo blakusmājā. Visiem kopā ir labi. Man ir vecāka māsa, kura tagad dzīvo atsevišķi. Bērnībā strīdējāmies, nevarējām sadzīvot, bet tagad priecājos par katru viņas ciemošanās reizi. Pēc horoskopa esmu Vērsis, dzimšanas diena man ir 17. maijā. Nav tā, ka ticu horoskopiem, bet domāju, ka lielos vilcienos katrai zīmei ir kopīgas īpašības. Vērši ir mērķtiecīgi, komunikabli, sabiedriski, arī ļoti spītīgi — tas ir gan labi, gan slikti. Spītība dažkārt palīdz daudz sasniegt un pierādīt.
