Starp trijām priedēm patiesība maldās, pie Raiņa atkal trako kraukļu bars.
Starp trijām priedēm patiesība maldās,
Pie Raiņa atkal trako kraukļu bars,
Par santīmu bads vēlreiz saka paldies,
Kalst dižozolam aizzāģētais zars.
Redz sapņos vaidiem pilnā stūra māja,
Kā Saulcerītei krītot spārni lūst,
Kā smokings sargā melno āža kāju
Un situētos dubļos gēni kūst.
Ļimst trepjutelpās pārdozētie prāti,
Un velna dzirnas smīnot krutku maļ,
Bet folianti, gadu simtiem krātie,
Tiesu ēkās kurlas laktas kaļ.
Skumst kanālmalā vientuļš gulbis baltais —
Vēl Sprīdītis nav mājās pārnācis
Un piemineklis, tautas sāpēm kaltais,
Nav visas sirdis dziedēt varējis.
Starp kaķa ūsām patiesība maldās,
Bikls skatiens aklas rasas lāses dzer
Un stikla kalnā skūpsta garša saldā
Antiņam vairs pašam nepieder.
Ir ticība un mīlestība viena —
Trīs zvaigznes Mildas rokās spoži mirdz,
Ir patiesība tikai mātes pienā
Un himnas vārdos, kad tie nāk no sirds!
