Gumijas zivtiņas ir vieni no tiem plēsoņu mānekļiem, kas, pirmkārt, ir praktiski vislētākie un, otrkārt, diemžēl arī visātrāk pazaudējamie, jo īpaši jau mazās līdaciņas ar saviem asajiem zobiņiem bieži šīs gumijas atstāj bez astēm. Tā kā gumijas mānekļiem ir vismaz ap 100 veidu, tad aprakstīt visus vienkārši nav iespējams.
Lai vai kā, bet ļoti daudziem spiningotājiem šīs mantiņas nav topā. Atrunas ir visdažādākās, bet pārsvarā tās saistītas ar uzskatu, ka plēsīgo zivju copē ir maza rezultativitāte un daudz tukšu copju. Protams, esam pieraduši, ka vizuļiem vai vobleriem ir vismaz viens vai vairāki trīsžuburi, kas līdaku, asaru vai zandartu copi padara daudz efektīvāku. Es gan atļaušos šiem izteikumiem nepiekrist un vainu meklēt pašiem sevī. Protams, ja pieturamies pie stereotipiem un vienkārši iespraužam gumijas zivtiņas mugurā džiggalvu ar vienu āķi, tad copes rezultativitāte būs aptuveni 30% attiecībā pret plēsoņu iznācieniem, ar ko varētu apzīmēt copes brīdi.
Vilkšanas tehnika
Kā jau rakstīju, daudz kas atkarīgs no paša spiningotāja. Būtībā ir tikai divi veidi (šūpiņi un rotējošie vizuļi) un arī tad visai nosacīti, kuru spēli ūdenī nevar ietekmēt. Atliek vien izvēlēties ātrumu, ar kādu uztīt uz spoles auklu. Ar gumijas zivtiņu tāpat kā vobleru ir jāmāk izspēlēt tā, lai pat snaudoša un līdz lūpai pieēdusies līdaka savā plēsoņas iekārē mestos iespējamai ēsmai virsū. Pirmais priekšnoteikums — nekad gumijas zivtiņu nevilkt monotonā ātrumā. Ne līdakai, ne asarim šāda gumijas zivtiņas spēle neko neizsaka. Protams, ja izdosies novilkt to gar plēsoņas deguna galu, tad tā, iespējams, arī neizturēs.
Pats gumijas zivtiņas visbiežāk izmantoju darbībai pa zālēm, kas attiecīgi aprīkotas ar pretzāļu āķiem. Ja ezerā vai upē copes vietā nav dziļāks par aptuveni diviem metriem, tad izmantoju āķus bez svina galvas. Spēles pamatā ir divi veidi. Viens ir gremdēšanas tehnikā, bet ar otru darbojos virs zālēm un pēc iespējas lēnākā solī, bet tā, lai zivtiņa maksimāli šļakstītos un piesaistītu sev uzmanību. Gremdēšanas tehnika ir tikpat vienkārša. Iemetam lēpju vai citu ūdensaugu klajumā un ļaujam zivtiņai lēnām grimt. Tā kā visbiežāk izmantoju ‘‘Relax” veida zivtiņas, kas ir ar ļoti labu (bet samērā neizturīgu asti) kustību spēli, tad grimstot tā ļoti ticami atgādina pusdzīvas zivtiņas kustības. Kad tā sasniegusi gultni, to var redzēt pēc auklas, to diezgan asi pavelkam uz savu pusi vismaz pāris metru. Tas tāpēc, lai aste nospēlētu savu vibrējošo un līdakas piesaistošo spēli. Šādas kustības rezultātā zivtiņa bez džiggalvas ir pacēlusies gandrīz līdz ūdens virsmai. Apstādinām auklas uztīšanu un ļaujam zivtiņai atkal nogrimt. Visbiežāk copes brīdis ir tieši tad, kad gumijas zivtiņa planē lejup.
Agrākos gados es arī liku vienžubura vai divžubura āķus mugurā un nebeidzu dusmoties par daudzajām tukšajām copēm. Tagad daru citādāk. Pretzāļu āķus nelieku vairs mugurā, bet pa vienam sānos. Uzreiz varu pateikt, ka rezultāti krasi uzlabojās. Ja runājam par krāsām, tad daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem, ūdens nokrāsas un dzidruma. Ja ūdens lietus vai kādā citā iespaidā ir sakults duļķains, tad labāk lietot gumijas zivtiņas ar iestrādātiem spīguļiem. Krāsojumam šajā gadījumā nebūs īpašas nozīmes. Ja ūdens ir dzidrs un laukā silda spoža saule, labāk izvēlēties ko tumšāku. Piemēram, tumši zaļas vai burkāna krāsas ar tumšu muguriņu būs tieši laikā. Ja precīzāk, tad es tiešām nosaucu tās divas pamatkrāsas, kas sevi ir pierādījušas vienmēr un visur.
Džiggalvu
dancināšana
Gumijas zivtiņas ar džiggalvām parasti izmantojam dziļākās vietās un vairāk ar tām tēmējam uz zandartiem un īpaši asariem. Vienmērīgi cilājot gumijas zivtiņu pa gultni, to, cik vien iespējams, lēnām velkam uz savu pusi. Ļoti efektīva šāda veida gultnes dimdināšana ir no zālēm tīros ezeros un jūrā. Piemēram, pašreizējā brīdī ar divus gramus smagām džiggalvām, kas iestiprinātas 2 — 4 centimetru garās gumijas zivtiņās, jūrā un Pierīgas ezeros iet vaļā jūras asaru cope. To pašu, protams, var darīt arī citur. Īpaši rezultatīvs pašreiz ir Dūņezers, un, kam patīk asaru cope, tas var droši doties šā ezera virzienā. Vai esat mēģinājuši izveidot tvisteru sistēmu copei uz asariem? Iesaku šo metodi kā vienu no rezultatīvākajām asaru makšķerēšanai. Sistēma vienkārša. Pašā auklas galā iesienam nelielu ap 4 gramus smagu džiggalvu ar ‘‘Relax” zivtiņu. Savukārt ik pa 30 centimetriem uz augšu pamatauklā bez pavadiņu klātbūtnes iesienam pa vienam tvisteram, kam loģiskā kārtā svina galvas priekšā nav. Šādu sistēmu gan necilājam pa gultni, bet, mainot auklas uztīšanas ātrumu, velkam aptuveni metru virs gultnes. Nezinu kāpēc, bet visbiežāk asari uzsēžas uz augšējā tvistera, un turklāt tas notiek neatkarīgi no tā, kādā dziļumā notiek cope.
