Latvijas Institūts (LI) 21. jūlijā aizsāka sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus: jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas.
Akcijas rīkotāji aicina sociālajos tīklos izvietot savus attēlus, video vai tekstuālos aicinājumus, pievienojot tēmturi #GribuTeviAtpakaļ. LI mājaslapā ir iespēja nosūtīt aizbraukušajiem tuviniekiem personisku vēstījumu, īpaši akcijai izveidotās elektroniskās pastkartītes ar tekstu “Gribu tevi atpakaļ”. Šis emocionālais aicinājums sākotnēji radīja neizpratni, bet, iedziļinoties tajā, domāju, ka emigrējušo tautiešu Latvijā palikušie tuvinieki būtībā jau to tāpat dara — ar zvaniem, sarunām, vēstulēm.
Publiskajā telpā, lasot komentārus pie rakstiem, var secināt, ka emigrējušo un Latvijā dzīvojošo attiecības ir diezgan saspīlētas. Aizbraucējus nereti dēvē par nodevējiem, noniecina. Arī aizbraukušie turas pretim, sakot neglaimojošas piezīmes palicējiem. Taču, tiklīdz beidz vispārināt un uz katru emigrējušo cilvēku paraugās individuāli, ir grūti ko pārmest. Arī manā radu un draugu lokā ir cilvēki, kuriem vēlētos teikt šos vārdus — gribu tevi atpakaļ, taču, apzinoties reālo situāciju, varētu piebilst: uz laiku, ciemos. Katrs cīnās, kā prot, un nevar nosodīt nevienu, kurš izlēmis savu dzīvi veidot citur un nākotni nesaista ar Latviju. Būt nemierā ar esošo ir tik cilvēcīgi. Un saprotami, ka vienmēr tiecamies meklēt kaut ko labāku, cenšamies īstenot un apmierināt savas garīgās un arī materiālās vajadzības.
LI vadītāja Aiva Rozenberga norāda: “Šīs kampaņas vēstījums nav “brauciet mājās tagad un tūlīt”. Mēs vēlamies cilvēkiem palīdzēt saprast, ka viņi te ir un būs gaidīti. Tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa. Laika gaitā starp aizbraucējiem un palicējiem rodas atsvešināšanās, pat ja viņi ir labi draugi vai radinieki. Mēs vēlamies saglabāt šo emocionālo saikni.” Nenoliedzami, emocionālā saikne ir svarīga, tomēr tikpat nozīmīgas ir materiālās vajadzības. Gan pirms trijiem gadiem valdības izstrādātais reemigrācijas plāns, gan šī akcija, kurā tiek “spiests uz jūtām”, manuprāt, nespēs dot gaidīto rezultātu. Izlietu ūdeni nesasmelt, un šīs darbības atgādina kaut ko līdzīgu. Kaut ko tikpat bezjēdzīgu.
