Ar biedrības “Daugavas savienība” mērķprogrammas un Skrīveru novada pašvaldības atbalstu ik gadu tiek rasts finansējums, lai uzturētu kārtībā un atjaunotu pastaigu takas Skrīveru novadā. Šobrīd tiek sakārtota aptuveni 400 metru garā Spīdalas jeb Ašķeres taka.
Spīdalas taka izveidota vietā, kur satek Ašķeres un Spīdalas upītes, kopā veidojot graviņu, tā ietek Daugavā. Šajā vietā daudz kas saistās ar vēsturisko un literāro aspektu. “Taka ir ļoti gleznaina. Ašķeres upītes krasti ir stāvi. Šī vieta ir ļoti nozīmīga, tajā sastopams lielais susuris. Reiz, sadarbojoties ar ornitologiem, noskaidrojām, kādiem jābūt susuru būrīšiem, un Lielajā talkā tos uztaisījām un izvietojām. Spīdalas takā ar biedrības, pašvaldības un vietējo iedzīvotāju atbalstu atjaunotas visas laipas, tiltiņi, kāpņu margas, posmi. Ieguldīta liela naudas summa, lai vietējie iedzīvotāji, ekskursanti un tūristi droši varētu izbaudīt šīs puses dabas skaistumu, uzkāpt pilskalnā un apskatīt senbaznīcas vietu. Biedrībai “Daugavas savienība” projektus rakstām sesto gadu, gadā vidēji saņemam 700 eiro atbalstu, ar ko ir par maz visu nepieciešamo darbu veikšanai. Divi Spīdalas takas tilti ir pat līdz 12 metru gari. Šobrīd taka ir atjaunota, izejama un droša. Ir paveikts viss, lai pavasarī, kad ir spēcīgas ūdens straumes, cilvēki varētu iziet taku, nesaslapinot kājas. Krāčainā Ašķeres upe pavasarī ir ļoti skaista, tā burbuļo kā kalnu kaskāde. Nākamgad būtu nepieciešams izveidot papildu zīmes un norādes. Ar pašvaldības atbalstu atjaunojām skolotāja Leonīda Antona savulaik uzstādītās zīmes, kas gadu gaitā nokalpojušas,” stāsta Daina Vancāne-Viļuma, Skrīveru tūrisma informācijas punkta vadītāja.
Skrīverieši taku uzturēšanā un labiekārtošanā ieguldījuši daudz darba. Katru gadu Lielajā talkā skaitliski lielākā daļa dalībnieku dodas sakopt un pielabot taku infrastruktūru. Skolēni un citi brīvprātīgie grābj lapas, tīra upju gultni. Viens graviņas posms ir ļoti mālains. Kad tas slīd lejā, līdzi rauj kokus un krūmus. Lai Ašķeres upīte neaizdambētos, šis posms tiek iztīrīts.
Skrīveros ir piecas pastaigu takas. Dažviet teritorija pieder “Latvijas valsts mežiem,” ar kuriem Skrīveriem izveidojusies pozitīva sadarbība. Ezera taka, kurā ir daudz vēsturisko liecību, piemēram, ložu šķembas un šrapneļu šķembas kokos, būs viena no nākamajām, kas tiks atjaunota.
Savulaik skolotāja Leonīda Antona vadībā Skrīveros bija izveidots vairāk nekā 20 taku, daudzas tagad ir privātīpašumā, un dažiem cilvēkiem nepatīk, ka pa viņu teritoriju staigā sveši cilvēki, savukārt citiem iebildumu nav. “Pati pirmā ir Dīvajas taka, kas sākas pie Satekām un aizvijas līdz ozolam “Lielais Andrejs” pretī pārtikas kombinātam. Šī taka šķērso trīs privātīpašnieku teritorijas. Visatsaucīgākā ir Survilo ģimene, kas ne tikai atbalsta takas saglabāšanu, bet ar savu darbu un līdzdalību palīdz to uzturēt kārtībā. Protams, ar cilvēkiem jāmēģina sarunāt, ar dažiem to arī var izdarīt. Šobrīd strādājam un atjaunojam takas, kuras ir brīvi pieejamas visiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pērn skrīveriete Agate Albekeite devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ameriku, vēlāk Amerikas draugi viesojās Skrīveros un iesaistījās takas sakopšanas darbos,” stāsta Daina Vancāne-Viļuma. Šobrīd viena no visapmeklētākajām ir Sūnu taka, jo tajās uzstādīti jauni apskates objekti.
“Cilvēki ir noguruši no pilsētas trokšņa un burzmas, tādēļ arvien vairāk novērtē dabas mieru un klusumu. Skrīveru novada takas iecienījuši ārzemju tūristi. Viņi novērtē zaļo un tīro vidi, jūsmo par Daugavu un putnu dziesmām. Lielajās pilsētās, kur valda steiga, tā visa nav. Skrīveru pastaigu vietas ļauj panākt iekšējo mieru. Tieši tādēļ ir tik svarīgi saglabāt un atjaunot Skrīveru takas,” teic Daina Vancāne-Viļuma. ◆
