Desmit Skrīveru jauniešu šovasar bija Polijā, netālu no Radzyn Podlaski pilsētiņas — nometnē “Our games” kopā ar citiem jauniešiem no Polijas un Lielbritānijas.
Desmit Skrīveru jauniešu šovasar bija Polijā, netālu no Radzyn Podlaski pilsētiņas — nometnē “Our games” kopā ar citiem jauniešiem no Polijas un Lielbritānijas.
Nometnes pirmajā dienā iekārtojāmies savās istabiņās un uzzinājām nometnes kārtību. Nākamā bija poļu diena, un mēs spēlējām dažādas Polijas jauniešu organizētās spēles. Tādas vai tām līdzīgas spēlē arī Latvijā, piemēram, “kartupeļus”.
Pelēkie zirņi garšo visiem
Devāmies arī nelielā ekskursijā uz Biala Podlaska pilsētu, kur apmeklējām Fiziskās izglītības akadēmiju, pilsētas vēstures muzeju un vietējo kultūras klubu. Tajā noskatījāmies nelielu koncertu, brazīliešu cīņas veida “Kapueira” paraugdemonstrējumus un meiteņu deju grupas priekšnesumu.
Angļu dienā spēlējām dažādas angļu spēles — “Rounders”, “Bulldog” un citas. Notika arī zīmēšanas konkurss, kurā mums bija jāattēlo desmit savas dzīves svarīgākās lietas. Latviešu zīmējums izcēlās gan ar pārdomātību, gan rūpīgu izpildījumu. Dienas noslēgumā nometnes dalībnieki gatavoja savas valsts tradicionālos ēdienus. Angļi bija pagatavojuši trifeles, poļi — pelmeņus ar biezpienu un olu salātus, bet latvieši cēla galdā speķpīrāgus un pelēkos zirņus ar speķi.
Īpašu uzmanību izpelnījās zirņi — garšoja visiem. Ikviens vēlējās izprast, kas tas par ēdienu. Šķita savādi, ka arī vairums poļu pelēkos zirņus redzēja pirmo reizi. Atsauksmes bija dažādas. Citi viebās, turpretī daži nemitējās slavēt. Kādam garšoja zirņi, citam tikai speķis. Latvieši par garšīgākajām atzina angļu trifeles.
Latvieši zīmē vislabāk
Citudien jaunieši divu cilvēku komandās piedalījās vienkāršotās orientēšanās sacensībās. Pēcpusdienā bija zīmēšanas konkurss. Šoreiz par tēmu “My Planet”. Vajadzēja uzzīmēt pasauli, kādā mēs dzīvojam un kādā gribētu dzīvot. Lielīties nav labi, tomēr latviešu darbs atkal bija vislabākais. Nometnes vadītāji to aizrautīgi fotografēja jau tapšanas laikā.
Kurpes koncentrācijas nometnē
Nākamajā dienā mēs devāmies uz Ļubļinas pilsētu, kur apmeklējām muzeju, baznīcas, pastaigājāmies pa vecpilsētu un uzkāpām tornī, no kura pavērās skats uz visu pilsētu. Tomēr spilgtākais šīs dienas notikums bija koncentrācijas nometnes apmeklējums. Tur mūs izvadāja pa gāzes kamerām, guļamtelpām un krematoriju. Mūs ieveda arī kādā telpā, kur glabāja 800000 kurpju pāru — tās savlaik valkājuši koncentrācijas nometnes iemītnieki.
Vissatraucošāk bija krematorijā aplūkot milzīgās krāsnis, kurās vienas dienas laikā mēdza sadedzināt vairākus tūkstošus līķu. Krematorijā bija 54 dažādas plāksnes ar norādēm, kādai tautībai ieslodzītais piederējis, tostarp arī latvieši.
Diena zirgos
Bija arī latviešu diena, kad mēs angļiem un poļiem rādījām savas spēles. Pēcpusdienā devāmies uz tuvējo zirgustalli, kur mūs izvizināja zirgu pajūgos, un visi, kuri vēlējās, varēja arī paši kāpt zirga mugurā.
Serpelices pilsētā peldējāmies baseinā, spēlējām boulingu un tikāmies ar folkloras kopu, kura mūs cienāja ar tradicionālām poļu vakariņām un veltīja daudz dažādu dziesmu. Pastaigājāmies gar Bugu, kas ir Polijas un Baltkrievijas robežupe, pabijām arī Janow Podlaski zirgaudzētavā, kur apbrīnojām tīrasiņu arābu zirgus un glāstījām Skandināvijas rumakus.
Nākamo dienu pavadījām Komarno bērnunamā, ar bērniem spēlējot dažādas spēles un sauļojoties pie ezera.
Pēdējais vakars noritēja pie ugunskura, dziedot dziesmas. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka latvieši ir dziedātāju tauta.
